Lembergs lūdz tiesu mainīt viņam piemēroto drošības līdzekli un aizstāt to ar mājas arestu vai drošības naudu
Bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs Rīgas apgabaltiesai lūdzis viņam kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu aizstāt ar mājas arestu vai drošības naudu. Lūgums pamatots ar Lemberga slikto veselības stāvokli.
Apelācijas instances tiesa tā dēvētajā Lemberga lietā otrajā sēdē lēma skatīt jau 7. janvārī iesniegto Lemberga aizstāvja Māra Gruduļa lūgumu aizstāt Lembergam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu ar mājas arestu un izvērtēt piemērotā drošības līdzekļa pamatotību, kā arī papildinājumu lūgumam – aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu.
“Lai cik tas arī nebūtu paradoksāli, saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu normām tas ir iespējams tikai tad, kad ieslodzītajam jau ir acīmredzami kritiskas veselības problēmas, pie kurām netiek pieskaitītas ciešanas un sāpes, lai gan pat “Dzīvnieku tiesību aizsardzības likums” aizliedz nodarīt tiem sāpes, radīt ciešanas. [..] Lembergam netiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība (slimības) ārstēšanai un Aivars Lembergs šīs bezdarbības dēļ tiek pakļauts nemitīgām ciešanām un sāpēm, kas pielīdzināma spīdzināšanai un nav savienojama ar Kriminālprocesa pamatprincipiem – cilvēktiesību garantēšanai (KPL 12. pants), spīdzināšanas un pazemošanas aizliegumam (KPL 13. pants). Tāpat Aivaram Lembergam ir atņemtas tiesības, kas paredzētas Pacientu tiesību likumā – 5. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību, otrajā daļā paredzētās tiesības uz kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma, ceturtajā daļā paredzētās tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Minēto tiesību atņemšanai nav nedz likumīga pamata, nedz leģitīma mērķa, nedz arī tā ir samērīga. Visi šie apstākļi ir atzīstami par īpašiem apstākļiem Kriminālprocesa likuma 282. panta izpratnē, kā dēļ ir pamats grozīt apcietinājumu, aizstājot to ar mājas arestu,” teikts Rīgas apgabaltiesai iesniegtajā aizstāvības dokumentā.
Arī tiesas sēdē aizstāvja lūgums pamatots ar to, ka pirmās instances tiesa pērnā gada 22. februārī, piemērojot Lembergam apcietinājumu, nav vērtējusi viņa veselības stāvokli un šobrīd Lembergam nav iespējas saņemt ārstu noteikto ārstēšanas kursu, kaut gan viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinās – viņš cieš pastāvīgas sāpes; pārslimošana ar kovidu veselībai radījusi smagas sekas.
Pats Lembergs apelācijas tiesai skaidroja, ka viņa veselības stāvokli tiesa nav vērtējusi kopš 2007. gada: “2. grupas invaliditāte – tā nav ikdienas parādība. Manu veselības stāvokli tiesa nevērtēja arī pirms apcietinājuma 2021. gada februārī. Pirmās instances tiesai bija pilnīgi vienaldzīgi, kāds ir mans veselības stāvoklis un kā to varētu ietekmēt apcietinājuma apstākļi.”
Viņš informēja, ka 11 mēnešu laikā Rīgas Centrālcietumā viņam ārstniecība nav nodrošināta, neraugoties uz cietuma administrācijai iesniegto ārstniecības plānu: “Zinu, ka likums neparedz liegumu apcietinātajam dzīvot sāpēs un ciešanās. Tāda prasība ir attiecībā pret dzīvniekiem. Man tas nav komforta, bet gan dzīvības jautājums.”
“Kā ir dzīvot sāpēs un ciešanās, ir grūti stādīties priekšā cilvēkam, kuram nekas tai brīdī nesāp, un jo vairāk to ir grūti stādīties priekšā cilvēkiem, kuri ir gados jaunāki, un viņi smaida, ekrānā skatoties, un varbūt arī priecājas. Bet arī viņi paliks veci, un arī viņiem var gadīties kādas kaites. Ja ir tāda attieksme no valsts puses pret smagi slimu cilvēku, kurš slimo ar smagu mugurkaula slimību, tas nedara godu un nevairo ticību mūsu valsts godprātībai,” uzsvēra politiķis.
Arī Lemberga advokāte Olga Hincenberga tiesai uzsvēra, ka “apcietinājuma piemērošanas turpināšana ir faktiski pielīdzināma spīdzināšanai, kas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 13. pantam, ir aizliegta. Apcietinājums nav nedz spīdzināšanas līdzeklis, nedz sods personai, nedz arī atriebības līdzeklis par šīs personas centieniem izmantot procesuālās tiesības. Uzskatu, ka tiesai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai tiesa varētu izdarīt secinājumus par to, ka šobrīd apcietinājuma piemērošanas turpināšana rada fiziskas ciešanas un neatgriezeniskas sekas Aivara Lemberga veselības stāvoklim un ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 13. pantu. Tā ir cilvēka spīdzināšana, līdz ar to lūdzu atcelt apcietinājumu.”
Tiesneses darbnespējas dēļ tiesas lēmuma par Lemberga drošības līdzekli paziņošana no šodienas pārcelta uz 11. februāri.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk