Lembergs: Levits nav kompetents, lai runātu par tiesas procesiem Latvijā
Valsts prezidents Egils Levits demonstrē klaju nekompetenci jautājumā par tiesas procesu ilgumu Latvijā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, Levits rosinājis Tieslietu padomi izveidot komisiju, kas izskatītu desmit ilgākos tiesas procesus Latvijā un sniegtu secinājumus par problēmām.
“Ilgākais tiesas process – tas ir jāvērtē nevis šauri kā lietas process jeb arī – kad lieta nonāk tiesā un kad to pabeidz iztiesāt, bet jāvērtē ir kriminālprocess, un tas nav viens un tas pats. Levita kungs neatšķirt kriminālprocesu no lietas procesa. Un saprātīgs ilgums tiek vērtēts par kriminālprocesu, nevis tiesas saprātīgu ilgumu,” skaidroja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd nav nekādu filtru, lai secinātu nesagatavotas krimināllietas, kuras nonāk tiesā. “Sakarā ar to tās ir ļoti vājas un tās ir ļoti ilgi jāskata. Un tas ir nevis tāpēc, ka tiesa norit ilgi, bet tāpēc, ka lieta ir nonākusi tiesā absolūti negatīvi un šobrīd tam nav nekāda filtra,” izteicās Lembergs.
Lembergs pauda pārliecību, ka ir nepieciešams neatkarīgs vērtējums par krimināllietas pirmšķietamo pamatotību. “Pašlaik tas netiek vērtēts. Jebkura lieta tiek pieņemta un iztiesāta. Ja būtu šāds vērtējums, tad ļoti daudzas lietas nenonāktu līdz tiesai,” norādīja Lembergs.
“Piemēram, kā mani var krimināli tiesāt par to, ka brīvostas valde nolēma vienu jautājumu atlikt, ja uz valdes sēdi neatnāk tas, kurš iesniedza šo jautājumu. Un neviens to nav izmetis no lietas. Un to vērtē ar 100 lieciniekiem. Protams, ka tas aizņem fenomenālu laiku, līdz ar to prokurori apsūdzības runā gadu. Vai tad tas ir normāli? Nav normāli. Vai tad tas veicina lietas izskatīšanu, ja lieta ir tiesā septiņus gadus un pēkšņi tiek mainīta apsūdzība? Paiet vēl gads un vēlreiz maina apsūdzību. Taču apsūdzībā nenorāda, kuri faktiskie apstākļi ir mainījušies? Lūk, kur ir tā problēma, ne tik prasti, kā to uztver Levits un kompānija,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
