• Tweet

Nereti dzirdam apgalvojumu, ka katrs Latvijas novads ir unikāls, ar savām vērtībām un tradīcijām, un ir neatņemama mūsu valsts sastāvdaļa. Realitātē gan šie ir tikai vārdi bez dziļākās nozīmes, jo patiesā situācija liecina, ka pašvaldību darbs netiek pietiekami novērtēts. Kaut vai salīdzinot situāciju starp Latvijas pilsētām, – nevienlīdzība ir acīmredzama. Galvaspilsēta un dažas pilsētas Pierīgā aug un attīstās, kamēr tālākos reģionos iedzīvotāji lemti bezdarbam un nabadzībai.

Reģionu krasā atšķirība ir aktualizējusi jautājumu par ekonomikas un investīciju sekmēšanu pašvaldībās. Līdz šim situācija bijusi gaužām nevienmērīga – lielākā daļa valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu aizplūduši uz Rīgu, tādējādi ignorējot tos 89 novadus, kuru pašvaldības organizē gan saimniecisko darbību, gan cenšas sniegt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, veiksmīgi rūpējoties par novada attīstību. Situāciju, kad ES finansējums koncentrējas atsevišķos attīstības centros, par absolūti nepieņemamu uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš rosina pārdalīt ES fondu līdzekļus par labu reģioniem. Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta un finanšu ministres.

Kā intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” norāda Lembergs, Rīgā attīstības līmenis jeb IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, ir virs 100%. Tie ir 2014. gada dati, jaunāki pašlaik nav pieejami.

“Es pieņemu, ka šobrīd tas varētu būt apmēram 110%, savukārt, piemēram, Latgalē, un faktiski arī pārējā Latvijā – ap 40 – 45%. Un līdz ar to arī Latgalē ir tāda pat atbalsta intensitāte kā Rīgā un tā ir par maza, lai tur ievilinātu uzņēmējus. Vārdu sakot – jāizvēlas, vai ir viena Rīga un pārējā Latvija atmirst vai tomēr Latvija attīstās, tajā skaitā attīstās visa Latvija, kas ir ārpus Lielrīgas reģiona,” uzsver Lembergs.

Viņš rosina valdībai Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā līdzšinējo 35% vietā.

Tā kā Lembergs šobrīd pilda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta pienākumus, tad viņš šā gada sākumā asociācijas vārdā rakstīja vēstuli Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu, prasot, vai šādas Latvijas valdības veiktas iespējamas izmaiņas neietekmēs kopējo fondu līdzekļu apjomu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka naudas apjoms nemainīsies. Valdībā Lembergs vērsies partijas ”Latvijai un Ventspilij” vārdā, jo asociācijā ne visi izmaiņām piekrīt.

Pēc Lemberga vārdiem, ierosinājums varētu stāties spēkā apmēram 2 gadus pēc tā brīža, kad Latvija procedūru uzsāks. Šo viņš atzīst par visai piemērotu laiku pārmaiņām. “Latvijai jāizšķiras – vai attīstās Rīga un tā sasniedz augstu attīstības līmeni attiecībā pret ES vidējo, pārējā Latvija atmirst – tā ir monocentriskā attīstība. Jeb arī Latvija attīstās visa un tiek veicināta visur,” norāda Lembergs, piebilstot, ka Rīgā šī atbalsta intensitāte uzņēmējdarbības stimulēšanai paliktu tā pati – 35% un galvaspilsēta zaudētajos nepaliktu.

Lai arī finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola (ZZS) atbalsta Lemberga ierosinājumu, pagaidām valdība nav apspriedusi šo jautājumu. Katrā ziņā, Latvijas attīstības politika beidzot ir jāmaina, jo pašreizējā pieeja ir kritiski bīstama Latvijai kā neatkarīgai valstij. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no tā, kurā novadā dzīvo.