• Tweet

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) 14. Saeimā ievēlētie deputāti norādījuši, ka neatbalsta jaunas ministrijas izveidi, ko valdības veidošanas sarunās rosinājis “Jaunās Vienotības” premjerministrs Krišjānis Kariņš, akcentējot, ka papildus krēsls valdībā negarantēs efektīvāku, sabiedrības un valsts interesēs balstītu izpildvaras darbu. Arī ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs paudis, ka plāns izveidot Klimata un enerģētikas ministriju ir jautājums par to, kura politiskā partija sadalīs naudu saviem stipendiātiem.

Intervijā “Ventas Balss” Lembergs norādīja uz to, ka, lai cik tas nebūtu smieklīgi, Kariņa esošā valdība savā valdības deklarācijā ierakstīja, ka ir jāsamazina ministriju skaits. Un tagad, pēc Lemberga teiktā, atjauninātā Kariņa valdība rada vēl vienu ministriju bez jebkādas vajadzības.

“Enerģētikas ministrija bija Godmaņa laikos, bet turpmāk par šo tautsaimniecības apakšnozari līdz šim ir atbildējusi Ekonomikas ministrija. Tāpat ir ar klimatu. Tagad katru gadu pieaugs saules aktivitāte, ko darīs Klimata ministrija, lai to mazinātu? Vai – enerģijas plūsma starpzvaigžņu telpā, zemeslodes kodola vai mantijas darbība, tektonisko plātņu kustība, mežu ugunsgrēki Austrālijā, Ziemeļamerikā, Sibīrijā, Spānijā, Itālijā, Grieķijā – kā šī ministrija to visu plāno ietekmēt? Jaunā ministrija ir jautājums par to, kura politiskā partija sadalīs naudu saviem stipendiātiem. Šajā gadījumā – Jaunā Vienotība vienkārši nekaunīgi atņem resursus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijai jeb Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam. Viss,” sacīja politiķis.

Lemberga ieskatā, jaunajai ministrijai nav nekāda sakara ne ar enerģētiku, ne ar klimatu, vidi: “Tie ir centieni piesegt mantrausību ar skaļiem saukļiem, uzskatot, ka tauta ir dumja. Tauta nav dumja! Tauta visu saprot.”

Kā zināms, lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima 24. novembrī ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Saeimas Juridiskā komisijas vairākums gan šonedēļ akal noraidīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu izveidot jaunu – klimata un enerģētikas ministra – amatu. Par to, iespējams, jau ceturtdien tomēr vēlreiz būs jālemj Saeimai.

Foto: F64