Lembergs: Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē
Krišjāņa Kariņa vadībā Latvija ir nonākusi dziļā sociālekonomiskā krīzē, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nevar atbalstīt Kariņu kā jaunās valdības vadītāju.
“Pēc četriem gadiem, ko Latvija pavadījusi ar Kariņu izpildvaras priekšgalā, dzīves dārdzība Latvijā ir sasniegusi tādu līmeni, ka liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Turklāt no Kariņa valdības puses nav veikti nekādi pasākumi, lai mazinātu cenu kāpumu, piemēram, samazināts pievienotās vērtības nodoklis pārtikas precēm un medikamentiem,” uzsver ZZS.
Tāpat tiek norādīts, ka valdība Kariņa vadībā arī neveic steidzamus pasākumus, lai mazinātu potenciālo krīzi lauksaimniecībā un pārtikas apritē. ZZS norāda, ka daudzi ražotāji ir kraha priekšā augsto energoresursu cenu dēļ, un tas draud ar uzņēmumu bankrotiem. Pārtikas ražošana ir valsts stratēģiski svarīga nozare, nodrošinot iedzīvotājus ar pārtikas precēm, tāpēc valdības pašreizējā rīcība ir drauds nacionālajai drošībai un novedīs pie situācijas, kad pēc krīzes beigšanās Latvijā būs jāimportē pamata pārtikas preces: maize, piens un gaļa.
Kariņa vadītā valdība arī neieklausās pilsoniskajā sabiedrībā, nenodrošinot dialogu ar darba devējiem un arodbiedrībām.
“Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Kariņš – neveicina sabiedrības saliedētību, bet tieši pretēji – šķeļ sabiedrību. Demokrātiskā valstī nav pieņemami tādi valsts vadītāju izteikumi, kas, neminot konkrētus argumentus vai pierādījumus, dala pilsoņus pēc to balsojuma Saeimas vēlēšanās kā demokrātiski un valstiski orientētus vai pretēji domājošus. Tas var novest pie sociālajiem un etniskajiem konfliktiem, radot reālus draudus Latvijas drošībai,” pauž ZZS.
Uz līdzīgiem iemesliem norādīja arī ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, kurš apliecināja, ka ZZS neatbalstīs Kariņa vadību valdību, skaidrojot, ka Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē: “Ja prezidents nominēs Kariņu [Ministru prezidenta amatam], tad ZZS Kariņu neatbalstīs un nekādas sarunas, koalīcijas veidošana vai neveidošana ar Lembergu, bez Lemberga nenotiks. Tam nav nozīmes – ir vai nav tur Lembergs.”
Savukārt vaicāts, vai ZZS 14.Saeimā būtu gatava sadarboties ar citām partijām un vai tā būtu gatava četrus gadus darboties opozīcijā, ja valdību vadīs Kariņš, Lembergs pauda uzskatu, ka Kariņš par katru cenu grib palikt premjera amatā un “nekādi ārējie spēki viņu nomest no šīs pozīcijas nevar”.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk