• Tweet

Pirms runāt par reģionālo reformu, vispirms nepieciešams saprast, par ko ir runa un ko šīs izmaiņas nozīmēs sabiedrībai, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs uzskata, ka jaunās partijas, runājot par reģionālo reformu, bieži nepārzina jēdzienus. “Vispirms par jēdzieniem. Pirms vērt muti vaļā par tādu tēmu, vajag saprast, par ko runā. Viņi nesaprot, par ko viņi runā. Tik tiešām lieto jēdzienu “reģionālā reforma”, tad uzreiz ir jautājums, kas jums ir reģions? Mums ir pieci vēlēšanu reģioni. Jūs par to runājat? Par ko jūs runājat? Jūs runājat par Kurzemes un Zemgales hercogisti jeb jūs runājat par Kurzemes guberņu kā reģionu? Jūs par ko runājat? Jūs runājat par to, ka ir Lielrīgas reģions un pārējā Latvija? Jūs tā runājat? Par ko jūs runājat? Jūs runājat par to, ka mums ir plānošanas reģioni Latvijā? Bet ko jūs gribat tur reformēt? Jūs uztrauc tas, ka Lielrīga attīstās daudz straujāk un pārējā Latvija gandrīz stāv uz vietas? Jūs domājat par šādu reformu? Pirmais, ja lieto jēdzienu “reģionālā” reforma, pirmkārt, jānodefinē, ko jūs ar to saprotat un ko jūs gribat sasniegt,” uzskata Lembergs.

“Vēl lieto “pašvaldības reforma”. Reģionālā reforma un pašvaldības reforma absolūti nav viens un tas pats. Vēlams, pirms uzsākt vadīt valsti, tikt skaidrībā ar šiem jautājumiem,” izteicās politiķis.

Viņš norādīja, ka ir programmas, kurās ierakstīts pavisam vienkārši, piemēram, “samazināt pašvaldību skaitu”. Pēc viņa sacītā, tā neesot nekāda reģionālā reforma, bet zināmā mērā esot pašvaldības reforma. “Ja ir 119 pašvaldības un par trīsdesmit samazinās, tas, protams, ir četras reizes mazāk – loģiski, ka tā ir reforma. Jautājums ir, kuras saglabājas un kuras nesaglabājas,” izteicās Lembergs.

“Tad vēl lieto jēdzienu “administratīvi teritoriālā reforma”, kas paredz katrā reģionā valdības ieceltus prefektus [..]. Būtībā tas ir valsts pārvaldes vēl viens līmenis. Tātad – Ministru kabinets, ministrija, viņu vietējā struktūrvienība, un, ja vēl viens līmenis klāt, – tas jau pieaudzē birokrātiju. Kam tas vajadzīgs? Noņems ministrijām funkcijas un iedos šiem prefektiem? Piemēram, nodarbinātības valsts aģentūra – tā būs zem prefekta? Nebūs vienota sistēma Latvijā? Būs dubulta pakļautība? Tas viss var būt, bet vajag noformulēt precīzi,” uzskata Ventspils mērs.

“Nekur nekas nav uzrakstīts! Pirms runāt par kaut kādām reformām, ir jāpārvar šis te bērnišķīguma simbols un ir jāuzraksta dokuments. Katra partija, uzrakstiet, lai var izlasīt un tad izskaidrot tautai, kāds labums būs no visa šī jampadrača, jo jampadracis būs. Ja mērķis ir taisīt šovu, tad valsts nav īstā vieta. Tad vajag iet “Rīgas cirkā”, atremontēt jumtu un ar to nodarboties. Ja mērķis ir padarīt efektīvāku pārvaldi vai veicināt ārpus Lielrīgas attīstību – tad tie ir pareizi mērķi, un viņus vajag arī attiecīgi aprakstīt,” piebilda Lembergs.

Foto: F64