• Tweet

Izglītības reforma ir tikai tukša propaganda – izglītības kvalitāti pēc tādiem kritērijiem, ar kādiem nākusi klajā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nevar vērtēt, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Ja jūs esat dzirdējuši, kā šo jautājumu komentēja Ministru prezidents, izglītības un zinātnes ministrs un finanšu ministre, tad viņu teiktais bija sekojošs – tie kritēriji ir jāpieņem, jo kā tā var būt, ka vidējā atzīmē vidusskolu eksāmenos nevar sasniegt četras balles [..], agrāk izkrist eksāmenā bija ļoti rets gadījums, bet tagad ir tā, ka vidējā atzīmē, pēc vecās ballu sistēmas, ir divi. Bet tas neatbilst patiesībai,” sacīja Lembergs.

Pēc Ventspils mēra sacītā, valdības vadītājiem vajadzētu iedziļināties, kā pareizi aprēķināt obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksa procentus. “Ņemot vērā, ka eksāmenu kārto nākošā gada pavasarī, bet skolēnu skaitu skatās no 1. septembra, tad rezultātā tas nesakrīt ar skaitu, kas pavasarī kārto eksāmenu, un tas izdara korekcijas,” uzsvēra Lembergs.

Tāpat, pēc Lemberga domām, neesot pareizi tas, kā tiek mērīta izglītības kvalitāte. “Trīs. Latviešu valoda, angļu valoda un matemātika. Vai visiem ir vienāda formula, kā rēķina indeksu? Nav vienāda. Tad, kuru no indeksiem izmanto skolu vērtēšanā? Nevis vidējo, bet sliktāko. Ja angļu valodā ir 75% un latviešu valodā ir 39%, tad skolai izglītības kvalitāte ir 39% un valsts finansējums tiek atņemts,” absurdo situāciju skaidroja Ventspils mērs.

Vienlaikus Lembergs pauda neizpratni, ka skolu kvalitāte tiek vērtēta, skatoties trīs mācību priekšmetu rezultātus, nevis visus kopumā. “Vai ir jāvērtē atlikušie priekšmeti, vai tikai angļu valoda, latviešu valoda un matemātika? Visi šie priekšmeti ir neatņemama vidusskolas daļa [..]. Tātad, ja skolu vērtē pēc trīs priekšmetiem, tad pārējos priekšmetus nav jēga mācīt,” ironiski piebilda Lembergs.

“No kā atkarīga vidusskolas izglītības kvalitāte?” vaicāja Lembergs, atbildot, ka “galveno pamatu iedod pamatskolu izglītība un ir nozīme, kā skolēni ir sagatavoti deviņus gadus”.

Pēc viņa sacītā, šobrīd esošie rezultāti rāda, ka kvalitatīvas izglītības kritērijiem neatbilst 62% vidusskolu. “208 skolas par godu Latvijas simtgadei tiks slēgtas. Liepājā, piemēram, no desmit skolām paliek trīs, Talsu novadā no piecām divas paliek, Aizputē paliek no divām viena, Saldū no četrām divas paliek, Tukumā no sešām nepaliek neviena, Rīgā likvidējas 53 skolas utt.,” situācijas nopietnību izklāstīja Lembergs.

Kā uzskata Lembergs, pašreizējā izglītības reforma ir pilnīgi nepārdomāta. “Kur ir problēma? Izglītības reforma nav uzrakstīta, nevienas pārmaiņas netiek analizētas. Ir tikai populistiska tarkšķēšana, piesedzoties ar izglītības kvalitāti. Tā ir tukša propaganda,” uzsvēra Ventspils mērs.

Jau vēstīts, ka otrdien valdība vienojās par pedagogu algu paaugstināšanas grafika apstiprināšanu, kas paredz palielināt skolotāju algu likmi līdz 710 eiro un kvalitātes kritērijus, kas noteiks, cik lielu valsts mērķdotāciju turpmāk skolas saņems.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, sākot no 2020. gada 1.septembra, vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji, lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām.

Foto: F64