Lembergs: Debašu ilgumu vēlas ierobežot, jo prokurori paši vairs neorientējas safabricētajā lietā pret mani
Patlaban tiek darīts viss, lai liegtu man tiesības uz aizstāvību, jo tiesiskā ceļā manu vainu pierādīt nav iespējams, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, ja visa Saeima rīkojas, lai neļautu viņa advokātam runāt, tas nozīmē, ka viņš ir ārkārtīgi bīstams politiskajai elitei. “Skaidrs, ka tas ir sveiciens Aivaram Lembergam. Par to šaubu nav,” komentējot deputātu ierosinājumu ierobežot tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, sacīja Lembergs.
Viņš atgādināja, ka viņa lietā prokuroriem bija iespēja teikt apsūdzības runu 84 tiesas dienas. “Pierādījumus mums vākt neļāva, lieciniekus pratināt neļāva, pieteikt lūgumus neļāva, un, ja debašu runu nevar teikt, tad kā?” retoriski vaicāja politiķis.
Pēc viņa sacītā, apsūdzības viņa lietā nepārtraukti mainās. “Es esot no [Aināra] Gulbja izspiedis “Lat Transnafta” akcijas. Tā teikts apsūdzībā. Bet prokurors piekrīt, ka es esot nevis izspiedis, bet esmu nopircis un neesmu samaksājis. Pēc tam viņš atsauca [to daļu], ka neesmu samaksājis. Un tas bija 1996. gads. Tālāk. Ir bijusi apsūdzība, ka es esot nevis izspiedis, bet saņēmis kā kukuli. Tad ir, ka es esmu to saņēmis kā biznesa partneris, un tad, kad es esmu saņēmis to kā ventspilnieks. Pieci varianti. Par kuru variantu aizstāvēties? Bet ja citi pierādījumi norāda uz kaut ko citu? Vai par to nevajag runāt?” vaicāja Lembergs.
“Bet varbūt problēma ir tā, ka apsūdzībā samesti 300 lēmumi, kur neviens no tiem nav nodarījis ļaunumu un tas neatbilst nevienam Kriminālprocesa likuma pantam? Varbūt tur ir tā problēma? Un kāpēc par izspiešanu Kokalis, Gulbis un Krūmiņš sāka runāt 2007. gadā un Krastiņš 2008. gadā? Tas bija 15 gadus vēlāk, nekā tas notikums. Vai tas nerada aizdomas, ka tur ir kaut kas falšs? Varbūt tur ir tā problēma, nevis debašu ilgumā? Varbūt ir problēma safabricētās lietās, kuras prokurori nevar aizstāvēt?” komentēja Lembergs.
“Patlaban galvenais mērķis ir neļaut runāt. Mērķis ir viens – liegt tiesības uz aizstāvību. Tāds ir Saeimas darbības mērķis, lai izrēķinātos ar politiķi Lembergu, jo normālā, tiesiskā ceļā viņa vainu pierādīt nav iespējams, ja maniem aizstāvjiem dod vārdu,” sacīja Lembergs.
Viņš norādīja, ka pirmās 25 dienas, kad notika debates, prokurors viņa advokātu pārtrauca 19 reizes, lai gan likums viņam nedod šādas tiesības. “Viņam nepatika, ka mans advokāts sagrauj viņa apsūdzību. Tas ir staļinisms. Tur gan tā lieta bija vēl vienkāršāka – tur advokāts vienkārši nevarēja piedalīties,” piebilda politiķis.
“Viņi visi šobrīd šausmīgi nervozē, jo, ja paklausās, pēc kā izklausās tās apsūdzības, tad mani advokāti, ja viņiem ļaus runāt, neatstās [no apsūdzības] akmeni uz akmens,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
