Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem
Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19 seku mazināšanai” lielai daļai ar uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāliem mērķiem saistītām lietām atņemts finansējums. Tā vietā valdība izlēmusi sildīt citu valsts ekonomiku un ieguldīt naudu lietās, ko Latvija nemaz neražo. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata to par nepareizu politiku, kam būs smagas sekas.
Uzskaitot to, kam tiek noņemta nauda, Lembergs norādīja, ka “Latvija izlēmusi sildīt ārvalstu ekonomiku” – nauda atņemta ļoti daudziem nozīmīgiem mērķiem un šajos valdības lēmumos nav saskatāms loģisks pamatojums.
“Kam tad tiek noņemta nauda? Tiek noņemta nauda kompetences centriem. Kāpēc jānoņem nauda kompetences centriem? Es to nesaprotu – tas ir pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat vairāk nekā 7 miljoni eiro noņemti tādai nozīmīgai uzņēmējdarbības aktivitātei kā jaunu produktu ieviešana. Kāpēc jaunu produktu ieviešanai ir jānoņem naudu? Es to nesaprotu. Runa ir par produktiem, kas radīti Latvijā. Tātad, nevis ražoti Vācijā un mēs viņu pērkam, bet radīti Latvijā un vācieši tos pērk,” norādīja Lembergs.
Tāpat nauda atņemta bezdarbnieku apmācībām. “Krīzē viena daļa cilvēku zaudē ierasto darbu un viņiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst tam noņemt naudu? Katrā gadījumā izskaidrojuma tam nav,” uzsvēra politiķis.
Četri miljoni tiek noņemti arī biznesa inkubatoriem, kas, pēc Lemberga sacītā, ir uzņēmējdarbības pamatu pamats. “Kad uzņēmējs, piemēram, zaudē savu biznesu krīzes dēļ, viņam jau ir iemaņas. Viņš biznesa inkubatorā trīs gadus ar zināmu atbalstu var veidot jaunu biznesu. Tam tiek noņemta nauda. Tā ir tā sēklas nauda uzņēmējdarbībai un tā tiek atņemta. Tas ir tāpat kā bada cietējam atņem ēdamo,” uzskata Lembergs.
“Nākamais vispār ir kuriozs pēc manām domām – dzelzceļa elektrifikācijai tiek atņemti 350 miljoni eiro. Atņem kāda valdība? Kariņa valdība. Satiksmes ministrs kāds? Linkaits. Kāda partija pie varas? Jaunā konservatīvā partija. Bet šis pats Ministru kabinets ar rīkojumu šī gada 2020. gada 4. februāri ir apstiprinājis projektu “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”. Tur ir ierakstīta dzelzceļa elektrifikācija, bet tagad pēkšņi tā tiek izsvītrota,” sacīja Lembergs.
Tā vietā Latvija cer iepirkt dīzeļvilcienus, kas ir pilnīgi pretēji enerģētikas un klimata plānam samazināt CO2 izmešus. “Kariņam vajadzētu iepazīties ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” uzskata Lembergs, turpinot, ka viņš ar ļoti lielu pārliecību var pateikt, ka “Kariņš 2030. gadā nebūs šīs valdības ministrs, Linkaits nebūs šīs valdības satiksmes ministrs, Bordāns un Co nebūs valdībā”, un tad domāt, kā izpildīt starptautiskās saistības nāksies citiem.
Tāpat valdība nav atvēlējusi naudu darba drošības uzlabošanai un vecāka gada gājuma nodarbināto darbaspējai.
“Tad vēl noņem 5 miljonus eiro vispārējās izglītības infrastruktūrai. Bērni vairs nav jāmāca. Kā tā? Noņemta nauda digitālo metodisko līdzekļu izstrādei, bet tagad ir attālinātas mācības, arī jaunais izglītības saturs paredz digitālo virzienu būtisku attīstību,” uzsver politiķis.
“Nauda atņemta arī sociālajai uzņēmējdarbībai – ražotnēm, kur strādā invalīdi. Mēs tagad norakstām invalīdus vispār? Kur tad sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko? Kur sociālā politika? Tā ir atcelta sakarā ar Covid-19? Uz tā rēķina var risināt Covid-19 krīzes jautājumus?” sašutis bija Lembergs.
Tā vietā valdība izlēmusi naudu ieguldīt ārvalstu ekonomika, piemēram, 36 miljonus eiro atvēlēt tramvajiem, kurus Latvijā neražo.
“Lūk, tik ģeniāla mums valstī ir ekonomiskā politika, kā mēs visi varam pārliecināties informatīvajā ziņojumā, ko ir akceptējusi valdība,” ironiski piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālāk
