Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem
Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19 seku mazināšanai” lielai daļai ar uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāliem mērķiem saistītām lietām atņemts finansējums. Tā vietā valdība izlēmusi sildīt citu valsts ekonomiku un ieguldīt naudu lietās, ko Latvija nemaz neražo. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata to par nepareizu politiku, kam būs smagas sekas.
Uzskaitot to, kam tiek noņemta nauda, Lembergs norādīja, ka “Latvija izlēmusi sildīt ārvalstu ekonomiku” – nauda atņemta ļoti daudziem nozīmīgiem mērķiem un šajos valdības lēmumos nav saskatāms loģisks pamatojums.
“Kam tad tiek noņemta nauda? Tiek noņemta nauda kompetences centriem. Kāpēc jānoņem nauda kompetences centriem? Es to nesaprotu – tas ir pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat vairāk nekā 7 miljoni eiro noņemti tādai nozīmīgai uzņēmējdarbības aktivitātei kā jaunu produktu ieviešana. Kāpēc jaunu produktu ieviešanai ir jānoņem naudu? Es to nesaprotu. Runa ir par produktiem, kas radīti Latvijā. Tātad, nevis ražoti Vācijā un mēs viņu pērkam, bet radīti Latvijā un vācieši tos pērk,” norādīja Lembergs.
Tāpat nauda atņemta bezdarbnieku apmācībām. “Krīzē viena daļa cilvēku zaudē ierasto darbu un viņiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst tam noņemt naudu? Katrā gadījumā izskaidrojuma tam nav,” uzsvēra politiķis.
Četri miljoni tiek noņemti arī biznesa inkubatoriem, kas, pēc Lemberga sacītā, ir uzņēmējdarbības pamatu pamats. “Kad uzņēmējs, piemēram, zaudē savu biznesu krīzes dēļ, viņam jau ir iemaņas. Viņš biznesa inkubatorā trīs gadus ar zināmu atbalstu var veidot jaunu biznesu. Tam tiek noņemta nauda. Tā ir tā sēklas nauda uzņēmējdarbībai un tā tiek atņemta. Tas ir tāpat kā bada cietējam atņem ēdamo,” uzskata Lembergs.
“Nākamais vispār ir kuriozs pēc manām domām – dzelzceļa elektrifikācijai tiek atņemti 350 miljoni eiro. Atņem kāda valdība? Kariņa valdība. Satiksmes ministrs kāds? Linkaits. Kāda partija pie varas? Jaunā konservatīvā partija. Bet šis pats Ministru kabinets ar rīkojumu šī gada 2020. gada 4. februāri ir apstiprinājis projektu “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”. Tur ir ierakstīta dzelzceļa elektrifikācija, bet tagad pēkšņi tā tiek izsvītrota,” sacīja Lembergs.
Tā vietā Latvija cer iepirkt dīzeļvilcienus, kas ir pilnīgi pretēji enerģētikas un klimata plānam samazināt CO2 izmešus. “Kariņam vajadzētu iepazīties ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” uzskata Lembergs, turpinot, ka viņš ar ļoti lielu pārliecību var pateikt, ka “Kariņš 2030. gadā nebūs šīs valdības ministrs, Linkaits nebūs šīs valdības satiksmes ministrs, Bordāns un Co nebūs valdībā”, un tad domāt, kā izpildīt starptautiskās saistības nāksies citiem.
Tāpat valdība nav atvēlējusi naudu darba drošības uzlabošanai un vecāka gada gājuma nodarbināto darbaspējai.
“Tad vēl noņem 5 miljonus eiro vispārējās izglītības infrastruktūrai. Bērni vairs nav jāmāca. Kā tā? Noņemta nauda digitālo metodisko līdzekļu izstrādei, bet tagad ir attālinātas mācības, arī jaunais izglītības saturs paredz digitālo virzienu būtisku attīstību,” uzsver politiķis.
“Nauda atņemta arī sociālajai uzņēmējdarbībai – ražotnēm, kur strādā invalīdi. Mēs tagad norakstām invalīdus vispār? Kur tad sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko? Kur sociālā politika? Tā ir atcelta sakarā ar Covid-19? Uz tā rēķina var risināt Covid-19 krīzes jautājumus?” sašutis bija Lembergs.
Tā vietā valdība izlēmusi naudu ieguldīt ārvalstu ekonomika, piemēram, 36 miljonus eiro atvēlēt tramvajiem, kurus Latvijā neražo.
“Lūk, tik ģeniāla mums valstī ir ekonomiskā politika, kā mēs visi varam pārliecināties informatīvajā ziņojumā, ko ir akceptējusi valdība,” ironiski piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk