Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem
Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19 seku mazināšanai” lielai daļai ar uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāliem mērķiem saistītām lietām atņemts finansējums. Tā vietā valdība izlēmusi sildīt citu valsts ekonomiku un ieguldīt naudu lietās, ko Latvija nemaz neražo. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata to par nepareizu politiku, kam būs smagas sekas.
Uzskaitot to, kam tiek noņemta nauda, Lembergs norādīja, ka “Latvija izlēmusi sildīt ārvalstu ekonomiku” – nauda atņemta ļoti daudziem nozīmīgiem mērķiem un šajos valdības lēmumos nav saskatāms loģisks pamatojums.
“Kam tad tiek noņemta nauda? Tiek noņemta nauda kompetences centriem. Kāpēc jānoņem nauda kompetences centriem? Es to nesaprotu – tas ir pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat vairāk nekā 7 miljoni eiro noņemti tādai nozīmīgai uzņēmējdarbības aktivitātei kā jaunu produktu ieviešana. Kāpēc jaunu produktu ieviešanai ir jānoņem naudu? Es to nesaprotu. Runa ir par produktiem, kas radīti Latvijā. Tātad, nevis ražoti Vācijā un mēs viņu pērkam, bet radīti Latvijā un vācieši tos pērk,” norādīja Lembergs.
Tāpat nauda atņemta bezdarbnieku apmācībām. “Krīzē viena daļa cilvēku zaudē ierasto darbu un viņiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst tam noņemt naudu? Katrā gadījumā izskaidrojuma tam nav,” uzsvēra politiķis.
Četri miljoni tiek noņemti arī biznesa inkubatoriem, kas, pēc Lemberga sacītā, ir uzņēmējdarbības pamatu pamats. “Kad uzņēmējs, piemēram, zaudē savu biznesu krīzes dēļ, viņam jau ir iemaņas. Viņš biznesa inkubatorā trīs gadus ar zināmu atbalstu var veidot jaunu biznesu. Tam tiek noņemta nauda. Tā ir tā sēklas nauda uzņēmējdarbībai un tā tiek atņemta. Tas ir tāpat kā bada cietējam atņem ēdamo,” uzskata Lembergs.
“Nākamais vispār ir kuriozs pēc manām domām – dzelzceļa elektrifikācijai tiek atņemti 350 miljoni eiro. Atņem kāda valdība? Kariņa valdība. Satiksmes ministrs kāds? Linkaits. Kāda partija pie varas? Jaunā konservatīvā partija. Bet šis pats Ministru kabinets ar rīkojumu šī gada 2020. gada 4. februāri ir apstiprinājis projektu “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”. Tur ir ierakstīta dzelzceļa elektrifikācija, bet tagad pēkšņi tā tiek izsvītrota,” sacīja Lembergs.
Tā vietā Latvija cer iepirkt dīzeļvilcienus, kas ir pilnīgi pretēji enerģētikas un klimata plānam samazināt CO2 izmešus. “Kariņam vajadzētu iepazīties ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” uzskata Lembergs, turpinot, ka viņš ar ļoti lielu pārliecību var pateikt, ka “Kariņš 2030. gadā nebūs šīs valdības ministrs, Linkaits nebūs šīs valdības satiksmes ministrs, Bordāns un Co nebūs valdībā”, un tad domāt, kā izpildīt starptautiskās saistības nāksies citiem.
Tāpat valdība nav atvēlējusi naudu darba drošības uzlabošanai un vecāka gada gājuma nodarbināto darbaspējai.
“Tad vēl noņem 5 miljonus eiro vispārējās izglītības infrastruktūrai. Bērni vairs nav jāmāca. Kā tā? Noņemta nauda digitālo metodisko līdzekļu izstrādei, bet tagad ir attālinātas mācības, arī jaunais izglītības saturs paredz digitālo virzienu būtisku attīstību,” uzsver politiķis.
“Nauda atņemta arī sociālajai uzņēmējdarbībai – ražotnēm, kur strādā invalīdi. Mēs tagad norakstām invalīdus vispār? Kur tad sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko? Kur sociālā politika? Tā ir atcelta sakarā ar Covid-19? Uz tā rēķina var risināt Covid-19 krīzes jautājumus?” sašutis bija Lembergs.
Tā vietā valdība izlēmusi naudu ieguldīt ārvalstu ekonomika, piemēram, 36 miljonus eiro atvēlēt tramvajiem, kurus Latvijā neražo.
“Lūk, tik ģeniāla mums valstī ir ekonomiskā politika, kā mēs visi varam pārliecināties informatīvajā ziņojumā, ko ir akceptējusi valdība,” ironiski piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālāk
