• Tweet

Kamēr Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijas ekonomika piedzīvojusi strauju izaugsmi, Ventspils mērs Aivars Lembergs brīdina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma straujš pieaugums tuvāko gadu laikā var radīt ekonomisko krīzi.

Kā zināms, 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts, saskaņā ar sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 5,3%. Kopumā Latvijas ekonomika bija par 5.3% lielāka nekā pērn 2.ceturksnī. Tā ir straujākā izaugsme Baltijā, un, ekspertu prognozes liecina, ka arī gada kopumā Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā.

Ventspils mērs gan brīdina, ka šāda situācija nebūs ilgstoša un straujā izaugsme šobrīd var atspēlēties ar ekonomisko krīzi jau tuvāko gadu laikā.

“Es aicinātu par šiem rādītājiem pārāk lielu prieku nelolot, jo, paskatoties, uz kā rēķina šis pieaugums ir noticis, tad būvniecības produkcijas apjoms ir pieaudzis par 32%, bet ēku būvniecība par 48%. Mēs labi saprotam, ka tas noticis, pateicoties Eiropas struktūrfondu naudai. Bet, kad tās vairs nebūs, tad šajās nozarēs būs dinamisks saražotā iekšzemes kopprodukta līmeņa kritums,” žurnālistiem sacīja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, tas negatīvi iespaidos ne tikai būvniecības nozari, bet arī visas tās, kas apkalpo šo būvniecības nozari.

“Jautājums, vai šādi rādītāji ir slikti vai labi? Tie ir slikti. Kāpēc tā notiek? Tā notiek dēļ mūsu valdības muļķības. Es gan neteiktu, ka tā ir Kučinska valdības muļķība, bet Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdības muļķība tādā ziņā, ka Latvija noteica Eiropas struktūrfondu apguves dinamiku, uzņēmās saistības ar Eiropas Komisiju, un, ja Latvija neizpilda šīs saistības, tad ir tā saucamā 6% rezerve, ko Latvija zaudē. Un, lai to nezaudētu, tiek virzīti uz priekšu milzīgi būvniecības apjomi,” skaidroja politiķis.

Pēc Ventspils mēra domām, šie darbi bija jāveic izlīdzināti. “Ne tikai censties visu paveikt 2018. un 2019. gadā, bet vēl 2020. gadā. Mēs zinām pēc pieredzes, ka Eiropas fonda naudu var apgūt vēl trīs gadus pēc perioda beigām,” uzsvēra Lembergs.

“Esmu rosinājis, ka vajag pārskatīt šis saistības pret Eiropas Komisiju un nedzīt būvniecības nozari kokā, bet pagaidām dzirdīgas ausis šo priekšlikumu nav saklausījušas. Tas var izraisīt krīzi pēc pusotra vai diviem gadiem,” brīdināja Ventspils mērs, piebilstot, ka cer, ka “valdība nāks pie prāta un darīs kaut ko šajā sakarā”.

Foto: F64