Lembergs bažījas, ka izmaiņas Izglītības likumā saistītas ar vēlēšanām
Ventspils mērs Aivars Lembergs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, saista ar Saeimas vēlēšanām.
Lembergs iknedēļas preses konferencē uzsvēra, ka pirms jebkurām pārmaiņām, kas tiek pieņemtas, vispirms tiek izanalizēta situācija un vērtēta gatavība šīm izmaņām. “Situācijas izvērtējums ir elementāra lieta, pirms pieņemt kādu lēmumu. Ja zina situāciju precīzi, var pieņemt pareizu lēmumu,” norāda Ventspils mērs.
Saistībā ar plānotajām izmaiņām Izglītības likumā, Lembergs norādīja, ka IZM nav veikusi mazākumtautību skolu vērtējumu. “Nav vērtēts, cik gatavi ir pedagogi, cik gatavas ir programmas, metodika, cik skolēni un cik vecāki. Viņiem tādas analīzes nav. Viņi pat tādu nav veikuši,” norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka tiekot pieņemts lēmums peldēt uz trešo sēkli, nedomājot par to, vai var aizpeldēt. “Ir svarīgi novērtēt šo gatavību. Ja tā nav pienācīga, tad jālemj, ko darīt (…) Acīmredzot politiķiem gribas parādīt savus muskuļus – “mēs vairākums pieņemsim lēmumu, jūs mazākums varat iet ieskrieties!”” situāciju skarbi raksturoja Lembergs.
Politiķis izteica bažas, ka IZM lēmums ir politisks un saistīts ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. “Tas ir orientēts uz vēlētāju “makšķerēšanu”, kur sacenšas, kurš būs lielāks nacionālists,” uzskata Lembergs, norādot, ka šāda veida sociāli jūtīgus jautājumus nedrīkst pieņemt, neanalizējot situāciju.
Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
IZM iecere paredz ka:
– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
– 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
– No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Vēl par tēmu:
IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālāk