Lembergs bažījas, ka izmaiņas Izglītības likumā saistītas ar vēlēšanām

Ventspils mērs Aivars Lembergs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, saista ar Saeimas vēlēšanām.
Lembergs iknedēļas preses konferencē uzsvēra, ka pirms jebkurām pārmaiņām, kas tiek pieņemtas, vispirms tiek izanalizēta situācija un vērtēta gatavība šīm izmaņām. “Situācijas izvērtējums ir elementāra lieta, pirms pieņemt kādu lēmumu. Ja zina situāciju precīzi, var pieņemt pareizu lēmumu,” norāda Ventspils mērs.
Saistībā ar plānotajām izmaiņām Izglītības likumā, Lembergs norādīja, ka IZM nav veikusi mazākumtautību skolu vērtējumu. “Nav vērtēts, cik gatavi ir pedagogi, cik gatavas ir programmas, metodika, cik skolēni un cik vecāki. Viņiem tādas analīzes nav. Viņi pat tādu nav veikuši,” norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka tiekot pieņemts lēmums peldēt uz trešo sēkli, nedomājot par to, vai var aizpeldēt. “Ir svarīgi novērtēt šo gatavību. Ja tā nav pienācīga, tad jālemj, ko darīt (…) Acīmredzot politiķiem gribas parādīt savus muskuļus – “mēs vairākums pieņemsim lēmumu, jūs mazākums varat iet ieskrieties!”” situāciju skarbi raksturoja Lembergs.
Politiķis izteica bažas, ka IZM lēmums ir politisks un saistīts ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. “Tas ir orientēts uz vēlētāju “makšķerēšanu”, kur sacenšas, kurš būs lielāks nacionālists,” uzskata Lembergs, norādot, ka šāda veida sociāli jūtīgus jautājumus nedrīkst pieņemt, neanalizējot situāciju.
Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
IZM iecere paredz ka:
– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
– 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
– No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Vēl par tēmu:
IZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālāk