• Tweet

Ventspils mērs Aivars Lembergs t.s. “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas galaziņojumā aicina iekļaut jautājumus par eksprezidenta Valda Zatlera rīkojuma Nr.2 saistību ar krimināllietas ierosināšanu un visnotaļ neprofesionālo kriminālprocesa norisi.

Tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija ceturtdien, 18. janvārī, rīta agrumā sasauktā komisijas sēdē apstiprināja sava darba galaziņojumu.

Vaicāts, kā viņš vērtē politiķes Jutas Strīķes (JKP) izteikumus, ka galaziņojumu sastādījušas oligarhiem pietuvinātas personas, tostarp “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieaicinātās ekspertes Ārijas Meikališas znots, kurš esot Lemberga advokāts, Ventspils mērs norādīja, ka Meikališas znots nav viņa advokāts un viņu kopumā neuztrauc, kas gala ziņojumā rakstīts, jo tam neesot nozīmes.

Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka, viesojoties parlamentāras izmeklēšanas komisijas sēdē, viņam nav dots vārds tikpat ilgi kā “Ir” redaktorei Nellijai Ločmelei un viņš saņēmis absolūti neprofesionālus jautājumus no Saeimas deputāta Andreja Judina (Kustība “Par!”).

“Mani pārsteidza Judina neprofesionalitāte. Viņš neprot uzstādīt pareizus jautājumus,” norādīja Lembergs.

“Es domāju, ka tas virziens, ko vajadzētu tālāk pētīt, ir Zatlera rīkojums Nr.2 un tā saistība ar krimināllietu. Otrs – neprofesionālā kriminālprocesa norise. Ja es rakstītu, tur būtu cits saturs,” pauda Ventspils mērs.

Kā zināms, izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiska ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.