Lembergs: Administratīvi teritoriālā reformā nerisina jautājumus par novadu attīstību
Kamēr Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros lielākā problēma ir kā saglabāt vietējās kopienas, patiesā problēma ir nevienmērīgā novadu attīstība, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Galvenā problēma saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir pavisam cita,” komentējot Levita izteikumus, ka būtu jānoregulē kompetenču nošķīrums starp vietējām kopienām un reformas gaitā veidojamām pilsētu un novadu pašvaldībām, norādīja Lembergs.
Atsaucoties uz statistikas datiem, kas pēta Latvijas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo vērtību 2004. un 2016. gadā, Lembergs uzsvēra, ka kamēr rīdzinieki ir starp ES bagātākajiem cilvēkiem, tikmēr pārējā Latvija atrodas uz izmiršanas robežas.
“Rīga ir sasniegusi 106%, Pierīga 53%, kamēr visi pārējie atrodas zem ES vidējā līmeņa. Tātad Rīga dzīvo Eiropas Savienībā, kur dzīvo arī Levita kungs un, protams, viņam viss ir ļoti skaisti, kad paskatās pa prezidenta logu. Bet Latgale ir sasniegusi tikai vienu trešdaļu no ES vidējā līmeņa,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, divpadsmit gadu laikā Rīga ir sasniegusi +28 procentpunktus. “Arī dinamiski Rīga divpadsmit gadu laikā ir attīstījusies trīs reizes straujāk, nekā Latgale un divarpus reizes straujāk nekā Zemgale, Vidzeme un Kurzeme,” skaidroja politiķis.
Viņš norādīja, ka Kurzeme no reģioniem attīstās vislēnāk. “Un tādā tempā Kurzeme vidējo ES līmeni sasniegs pēc 104 gadiem,” piebilda Lembergs.
“Vai nu jūs taisiet Ķengaraga kopienu, Pārventas kopienu vai Gāliņciema kopienu, tas šo problēmu nekādā veidā nerisinās. Kā jūs robežas vilksiet un pa kuru ielu – tam nav nekāda nozīme. Īstā problēma ir novadu nevienmērīgā attīstība,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk