• Tweet

Saeimas vairākums šodien, 23. septembrī, neatbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas liegtu sankcijām pakļautām personām ierasties Saeimas namā, būtībā attiecinot šo prasību uz cietumā esošo Aivaru Lembergu.

Kā zināms, Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā pirmajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, kas liegs bijušajiem Saeimas un Augstākās padomes deputātiem, kuriem noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, apmeklēt Saeimas ēkas, būt klāt parlamenta sēdēs un piedalīties tā rīkotajos pasākumos. Latvijā gan ir tikai viens cilvēks, kuram piemērotas ASV sankcijas – par Latvijas valsts neatkarību balsojušais bijušais Augstākās padomes deputāts Aivars Lembergs.

Šodien minētās izmaiņas atbalstīja vien Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības frakcijas. Priekšlikumu neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Jaunā vienotība” un “Saskaņa”, bet nebalsoja “Attīstībai/Par!”.

Pēc deputātu noraidošā balsojuma Kaimiņš pauda sašutumu un aicināja runāt skaidriem vārdiem, nosaucot virzītos grozījumus par “Antilemberga likumu”, lai “viņš nenāk uz ZZS frakciju”.

Savukārt Andrejs Judins paskaidroja, ka viņa vērtējums par likumprojektu grozījumiem vienmēr pamatā būs juridisks, izslēdzot politisko aspektu. “Es nevaru sevī izslēgt juristu,” atzina Judins, aicinot deputātus nevis strādāt tā, lai “būtu televīzijas ziņas, bet tā, lai tautai būtu labums”.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka likumprojektu autori parāda savas “bailes, mazspēju un agoniju”: “Nākamais jautājums būs par to, vai šis cilvēks varēs staigāt pa Jēkaba ielu un ieiet Doma laukumā,” ironizēja Valainis.

Savukārt deputāts Gundars Daudze (ZZS) sacīja, ka gan šis likumprojekts, gan arī grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”, ir rakstīti vienam konkrētam cilvēkam – Aivaram Lembergam: “Un tā neapšaubāmi nav laba un pareiza likumdošanas prakse, un es brīnos, ka, nu es, godīgi sakot, jau pēc trīs gadiem vairs ne par ko nebrīnos. Tā kā šī likumprojekta grozījumu iniciatori ir cilvēki, kas ir pauduši, ka viņi pārstāv bezkompromisa tiesiskumu, kas gan, ko mēs redzam, ir pārvērties par bezkompromisa beztiesiskumu.”

“Pret” šī likumprojekta virzību ir arī Augstākās Padomes 4. mija deputātu klubs, jo viņi uzskata, ka tas ir spļāviens sejā. es burtiski citēju: “spļāviens sejā Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarību.” Jo tiesības apmeklēt saeimu ir par 4. maija balsojumu, par Latvijas neatkarību. Un tur neko nevar ne pieņemt, ne atņemt – ir skaidri zināms, kuri deputāti balsoja “par”, kuri bija “ pret”. Un šim te… šai te privilēģijai, šiem te 4. maija deputātiem, ir jādarbojas neatkarīgi no tā, ko Augstākās Padomes deputāts ir vai nav izdarījis nākamo 30 gadu laikā – tā ir balva par to, ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgajā Latvijā,” pauda Daudze.

“Lasot anotācijas, uzkrīt tas, ka acīmredzot JKP ir problēmas ar mazvērtības kompleksiem, ja viņi uzskata, ka viens cilvēks var ietekmēt visu valsts politiku, it īpaši tāpēc ka partija, ar kuru viņš ir visciešāk sadarbojies, pašreiz atrodas opozīcijā. Tā kā katrā ziņā es ieteiktu kolēģiem, par cik es esmu ārsts, droši vien aiziet pie psihologa, varbūt ka var sariktēt kaut kā domāšanu,” izteicās politiķis.

Saeimas deputāts Didzis Šmits savukārt aicināja beigt apkaunot deputātiem pašiem sevi, šo namu un kopā Latvijas valsti: “Kam vēl varam pieskarties, kā sākt diskutēt par tiem cilvēkiem, kas šeit, riskējot patiesībā ar visu, ja, balsoja par Latvijas neatkarību. Lai kas tur tālāk nebūtu noticis, neķeramies klāt kaut kam, kas, manuprāt, mums varētu būt svēts šajā valstī, ja. Jo beigu galā… Beigu galā man ir tāda sajūta, ka es bieži neesmu redzējis šos Augstākās Padomes deputātus šajos namos. Un man pat liekas, ka nupat viņiem būs jau kauns šeit nākt pie mums, jampampiņiem.”

Foto: F64