• Tweet

Lai arī prokuroru uzdevums ir uzraudzīt likumu izpildi un valsts vārdā uzturēt apsūdzību, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību, arvien biežāk nākas secināt, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedībā prokurori darbojas pēc sev vien zināmiem likumiem un ar savu retoriku rāda tikpat kā skaidru signālu par iesaistīšanos politiskās cīņas arēnā.

Par to liecina Lemberga lietas prokurora Jura Jurisa nesenā intervija portālam “BNN”, kurā Juriss pauž, ka “pierādījumu ir pietiekami daudz, lai tiesa varētu pieņemt spriedumu”. Ar saviem izteikumiem Juriss netieši aicina tiesu ne tikai neiepazīties ar visiem lietas pierādījumiem, bet arī pilnībā neuzklausīt aizstāvību, tādējādi neļaujot Lemberga advokātiem atspēkot izvirzītās apsūdzības.

Neskatoties uz to, ka prokuratūra ir būtisks posms tiesībaizsardzības iestāžu ķēdē, izmeklējot noziegumus no noziegumu izdarīšanas līdz vainīgā tiesāšanai, Jurisa izteikumi mudina domāt, ka prokuratūra nemaz nav tik neatkarīga kā gribētos domāt. Vēlme pēc iespējas ātrāk panākt lēmumu Lemberga lietā, ignorējot tiesības aizstāvībai atspēkot apsūdzības, kas, starp citu, kā norādīts medijos, bieži vien balstītas uz dažādām neapstiprinātām un neskaidras izcelsmes kopijām un kopiju kopijām, liecina, ka prokurors Juris Juriss, iespējams, būs iekāpis politiķa kurpēs.

Ja jau vairāk kā pirms gada Lembergs pat sarakstīja un izdeva grāmatu “Zagļi Lemberga kurpēs”, kurā apraksta sava tiesas procesa netaisnīgo procesuālo pusi, tad šāds salīdzinājums būtu īsti vietā.

Lemberga lietā novērots, ka tā vietā, lai prokuratūra ar godprātīgu darbu palīdzētu stiprināt Latviju, tā iesaistās politiska rakstura cīņās. Pirmkārt jau prokuratūras saistība ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, kuram uzticēta mantas glabāšana “Ventspils kriminālprocesos”. Neskaitāmas reizes arī izskanējušas ziņas, ka Meroni, iespējams, izsaimnieko tam uzticētos aktīvus, nodrošinot sev apskaužami greznu dzīvesveidu, kā arī finansējot sev uzticamus cilvēkus, tostarp politiķus.

Tāpat tas, ka prokuratūra pieļāvusi, ka krimināllieta piesātināta ar neskaidras izcelsmes dokumentu kopijām, neliecina par godprātīgu prokuroru darbu.

Uz jautājumu, vai šos garos tiesu procesus kavē ārpus tiesībsargājošo iestāžu sfēras stāvošu cilvēku ietekme uz tiesu un politisko sistēmu, Juriss atturas nosaukt kādu konkrētu gadījumu, jo tad esot jāsaka, ka uz tiesu varu tiek izdarīts politisks spiediens. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka augstu amatu ieņemošu cilvēku vēlme ietekmēt tiesu sistēmā ir izteikta.

Vai šādi prokurora izteikumi nav uzskatāmi par netieša spiediena izdarīšanu uz tiesu? Tā vien šķiet, ka tie, kuri valstī it kā apkaro tiesiskumu, ir kļuvuši par kādas aizkulišu politiskās spēles dalībniekiem, tātad, ar iespēju ne vienmēr būt objektīviem un profesionāliem tiesiskuma sardzē.

Tajā pašā maz ticams, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeirs vai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone kaut kādā veidā reaģēs uz notiekošo ap Lemberga lietu, jo līdz šim ikvienu no tiesvedībā konstatētajiem pārkāpumiem tie ignorējuši, it kā tas būtu normāli, ka tiesas sēdi aizliedz filmēt, tajā nedrīkst pieteikt lūgumus un apsūdzība celta uz neapliecinātu dokumentu atvasinājumiem.

Vai skatoties uz notiekošo ap Lemberga lietu, Latviju tiešām var saukt par tiesisku valsti?

Foto: F64