LDDK: sankcijas pret Baltkrieviju ir sankcijas pret Latvijas ekonomiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), konsultējoties ar biedriem, ir aprēķinājusi, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir pret Latvijas tautsaimniecības interesēm, radot vairāk kā 20 miljonus latus lielus zaudējumus transporta un loģistikas uzņēmumiem ik gadu un sastāda zaudējumus 0,14% apmērā no IKP.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā ES dalībvalstis, lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, š.g. 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām vairāki ir ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru – dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem.
LDDK biedriem nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga.
„Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka ES neparedz kompensācijas zaudējumiem, kas kādai dalībvalstij rodas sankciju rezultātā, LDDK uzskata, ka ES ir jāparedz kompensāciju mehānisms tām ES dalībvalstīm, kurām ir visciešākie ekonomiskie kontakti ar Baltkrieviju kā kaimiņvalsti un kuras ES sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas gadījumā cietīs visvairāk. LDDK šobrīd apsver visas iespējas, ko paredz ES tiesību sistēma, lai uzņēmēji aizstāvētu ekonomiskās intereses un kompensētu zaudējumus. LDDK cer uz valsts atbalstu šo procesu virzīšanā, ja Latvijas uzņēmumi izmantos ES tiesībās paredzētās iespējas”, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Informācijai:
2011.gadā sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju bija 2 milj. tonnas ar pienesumu 20 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,14% no IKP (14 161 milj. LVL) jeb 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
2012.gada pirmajos mēnešos sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju ir 350 tūkst. tonnas ar pienesumu 3,5 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,03% no 2011.gada IKP jeb 0,6% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk