LDDK piesardzīgi vērtē PB pētījumu par Latvijas nodokļu politiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piesardzīgi vērtē Pasaules Bankas (PB) pētījumu par Latvijas nodokļu politiku un atzīst – lai gan tajā konstatētās problēmas saskan ar uzņēmēju redzējumu, skats uz piedāvātajiem risinājumiem atšķiras.
Kopumā LDDK piekrīt vērtējumam, ka Latvijas nodokļu sistēmā nepieciešamas izmaiņas un uzskata, ka tās veicot jāievēro principi, kas veicina konkurētspēju, motivāciju attīstīt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus. Viens no būtiskākajiem aspektiem – nodokļu sistēmai jābūt prognozējamai.
Vērtējot PB piedāvātos risinājumus, LDDK norāda, ka pētījuma rezultātā tapušās rekomendācijas nesatur priekšlikumus, kā ar nodokļu politiku panākt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto virsmērķi – ekonomikas izrāvienu. Pamatā tās ir vērstas uz nevienlīdzības mazināšanu, nevis ekonomikas attīstību.
LDDK neatbalsta piedāvāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, jo tas veicinās zemo algu saglabāšanos, palielinās reģionālās attīstības riskus, turpinās no Latvijas “aizbiedēt” produktīvos uzņēmumus un būtiski samazinās iespējas Latvijai piesaistīt augsta līmeņa investorus.
“Ja valdības vēlme ir samazināt nabadzību un palīdzēt mazo algu saņēmējiem, vienīgais atbalstāmais progresivitātes elements būtu neapliekamā minimuma palielināšana zemo algu segmentā un samazināšana vai pat atcelšana augstāku algu grupā,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, trešdien, 14. decembrī piedaloties Latvijas Nodokļu maksātāju forumā.
Jau patlaban pieejamo datu analīze par solidaritātes nodokļa (SN) maksātāju skaita, ienākumu izmaiņām un nodokļa iekasēšanu liecina, ka sasteigtā un neizvērtētā likuma pieņemšana ir ietekmējusi un mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību. Datu analīzes rezultātā esam secinājuši, ka 30% no solidaritātes nodokļa potenciālajiem maksātājiem būtiski mazinājies ar nodokļiem apliekamais atalgojums.
Atbalstāms ir Pasaules bankas pētījumā ieteiktais priekšlikums ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai. LDDK rīcībā ir pētījumi, kas pierāda – šis priekšlikums dos būtisku pieaugumu gan valsts budžeta ieņēmumos, gan uzlabotu nākotnes izaugsmi uzņēmumiem, gan tautsaimniecībā kopumā.
“Šodien publiskotais pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu ir precīzs, detalizēts un kvalitatīvs analītiskais materiāls, bet secinājumi un ceļš uz attīstību Latvijai jāizvēlas pašiem,” piebilst L. Meņģelsone.
Atgādinām, ka LDDK kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru šīs nedēļas sākumā jau nāca klajā ar saviem priekšlikumiem vidēja termiņa nodokļu stratēģijai.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk