• Tweet

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) priekšsēdētājai A.Zariņai – Stūrei un Ekonomikas ministram Viktoram Valainim par pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidi un Valsts kontroles (VK) priekšlikumu ieviešanu. 2023. gada 29.novembrī sasauktajā IKZK sanāksmē LDDK aicinās atbildīgās institūcijas ieviest straujas pārmaiņas pieaugušo izglītības sistēmas pārraudzībā un attīstībā.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda:“LDDK uzskatā investīcijas pieaugušo izglītības kvalitātē ir mērāmas pēc ekonomikas rādītājiem – nodarbināto, uzņēmumu un valsts kopējiem ieņēmumiem, konkurētspējas un attīstības indikatoriem. Valsts kontroles revīzijas ziņojums parāda, ka esošā pieeja pieaugušo izglītībā realizēta ar uzsvaru uz procesu, nevis rezultātu. Līdz ar to nav nodrošinātas mērķtiecīgi vadītas pārmaiņas, kas vairotu kvalificēta darbaspēka pieejamību prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, uz ko uzņēmēji regulāri ir norādījuši.“

2023. gada 22. novembrī, izskatot VK revīzijas “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” ziņojumu, LDDK uzskata par būtisku norādīt, ka ziņojuma ietvaros konstatētas vismaz divas darba devējiem būtiskas problēmas:

• Esošie valsts pārvaldes piedāvātie pieaugušo izglītības risinājumi nav ļāvuši veidot efektīvu pieaugušo izglītības sistēmu, jo faktiski nav sasniegta zemāko kvalifikāciju nodarbināto mērķa grupa, līdz ar to neveidojot tiešu ietekmi uz darba tirgus attīstību vai ietekmi tautsaimniecībā;
• Fragmentārā pieaugušo izglītības sistēmas īstenošana valsts pārvaldē saskaņā ar VK secinājumiem ir radījusi vismaz 17.9 milj. EUR finansējuma neproduktīvu izmantošanu.

LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko pauda:“Ņemot vērā, ka nākamo Eiropas Savienības fondu instrumentu finansējums pieaugušo izglītībā ienesīs vēl vairāk līdzekļu vēl vairākos resoros, LDDK atbalsta VK ierosināto pāreju no fragmentācijas nozaru ministrijās un aģentūrās uz konsolidētu, datos un analītikā balstītu pieeju cilvēkkapitāla attīstībā. Ņemot vērā potenciālo Ekonomikas ministrijas lomu tautsaimniecībā nepieciešamā darbaspēka problēmu risināšanā, LDDK sagaida pārdomātu un mērķtiecīgu pieaugušo mācību piedāvājumu, kas atbilst darba tirgus prasībām, tātad, ir radies analītiska un stratēģiska darba rezultātā.”

Ņemot vērā, ka šobrīd saskaņošanai tiek virzīti vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti par pieaugušo izglītības finansēšanu1, LDDK lūdz apturēt šo finansēšanas noteikumu virzību līdz 2024. gada 31. janvārim, dodot iespējas valsts pārvaldē atbildīgajām iestādēm (Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un VK), kā arī darba devēju pārstāvjiem iepazīties un kopīgi izvērtēt VK secinājumu un ieteikumu ieviešanas iespējas pirms nākamā finansēšanas perioda, sekmējot efektīvu finansējuma izmantošanu pieaugušo izglītības sistēmā.

LDDK aicina Ekonomikas ministriju kā Cilvēkkapitāla attīstības padomes koordinējošo institūciju organizēt un strukturēti vadīt sadarbības sanāksmes līdz piedāvātajam termiņam, kas ļautu precīzi definēt publiski finansētās pieaugušo izglītības jomā sasniedzamos mērķus (kas prioritāri tiek mācīts) un mērķa grupas (kam tiek mācīts), kā arī kā tiek pārvaldīta šī pieaugušo izglītības sistēma, mazinot VK norādītos riskus attiecībā uz nākamā periodā izmaksu efektīvu izmantošanu, lai rastu tiešām efektīvu risinājumu, kas atbilstu darba devēju vajadzībām.