LCB: Covid-19 pozitīvā ietekme uz valdību sāk beigties

Ministru Kabinets šā gada 29. jūnija sēdē, izskatot jautājumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam” nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai “pieņemt zināšanai”. Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020. gada 18. jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) norāda, ka minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusui signālu – tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula „pieņemt zināšanai” ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.
“Valdības attieksme pret autoceļiem pēdējā laikā gan ir bijusi slavējama, ceļu un tiltu remonti notiek. Taču par to liels paldies diemžēl jāsaka Covid-19 un tā ietekmei uz lēmumu pieņēmējiem. Tas plosās jau otro gadu, un jau otro gadu ceļiniekiem ir darbs. Viņi maksā nodokļus, un pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas laikā naudas novirzīšana ceļu un tiltu sakārtošanai ir gudra un valstij lietderīga izvēle,” norāda biedrībā.
Eiropas attīstības organizācija (OECD) par šādu izvēli jau pirms gadiem piecpadsmit secināja, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikās dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes.
Taču Covid-19 rosinātā pozitīvā ietekme uz valdību izrādījusies īslaicīga. LCB tiešām gaidīja Satiksmes ministrijas iesniegtās stratēģijas apstiprināšanu cerībā, ka beidzot parādīsies kaut viena valdības apstiprināta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas ļautu paredzami veikt investīcijas ceļu būves uzņēmumos, investēt cilvēkos un tehnoloģijās. Taču atkal nekā. Varai pietrūkst politiskas drosmes lemt pat par loģiski un argumentēti pamatotiem, valsts līdzsvarotu attīstību veicinošiem risinājumiem.
“Būvniekiem nāksies dzīvot viena gada budžeta ietvarā, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, cerēt, ka Covid-19 nepazudīs, bet turpinās ietekmēt valdības lēmumus, liekot rast līdzekļus ceļu un tiltu remontiem,” pauž LBC.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk