LBAS: Latvija zaudē darba samaksas un uzņēmējdarbības konkurētspēju
2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku.
LBAS ilgstoši kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni.
Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī.
Diemžēl šajā jautājumā līdz šim nav izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot darbu pie jaunu NM parametru noteikšanas 2024. gadā, paralēli kopējās nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.
LBAS uzsver, ka nav pieļaujama šī jautājuma stagnācija, jo Baltijas valstu kaimiņi NM un minimālo algu pārskata regulāri, un Latvija vēl papildus zaudē darba samaksas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Arī 2024. gadam gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir iezīmēts jauns maksimālais NM līmenis, to nosakot attiecīgi – 747 eiro un 654 eiro līmenī, kamēr Latvijā tas saglabāsies 500 eiro līmenī trešo gadu pēc kārtas.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Astoņu gadu laikā ( no 2015.- līdz 2022. gadam) Latvija vidēji gadā ir pietuvinājusies ES -27 valstu vidējam līmenim par darbaspēka izmaksām tikai par 1.25 eiro centiem stundā, bet atšķirība vienai šādai darba stundai bija 30,5 eiro ES-27 valstīs , bet Latvijā – 12,2 eiro stundā., tas ir 40% no ES-27. Ja ar tik mazu soli mēs tuvosimies ES -27 līmenim un šos rādītājus neuzlabosim, tad, ņemot vērā arī šo valstu pieauguma tempu, mēs sasniegtu ES-27 vidējo līmeni pēc 1464 gadiem, bet noteikti nesasniegtu ne Vācijas, ne Somijas rezultātus. Tieši tāpēc ir jāveic nopietns darbs nodokļu politikas grupā, lai rastu izeju no šī strupceļa, panākot konkurētspējīgu darba samaksu un uzņēmējdarbību vismaz Baltijas valstīs.”
LBAS norāda, ka neesam izmantojuši arī koplīgumu potenciālu, kas pie samērīgas sociālā dialoga politikas būtu iespējama, atbalstot godprātīgu uzņēmējdarbību un konkurenci, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanu. Ieviestie uz koplīgumiem attiecināmie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi šobrīd veiksmīgi strādā tikai daļēji, jo no 2014.gada nav mainīts atvieglojumu līmenis (tas joprojām ir 480 eiro gadā). LBAS stingri iestājas par šo atvieglojumu attiecināšanu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Arodbiedrības uzklausīja valdības pārstāvju solījumu 2024. gadā stiprināt iekšējo drošību, kas skar atalgojuma jomu. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) izteica viedokli, ka šis budžets nes sevī lielus riskus, ka saistīti ar nodarbināto aizplūšanu no dienestiem.
LBAS uzsvēra, ka nepieciešams pilnā apjomā izpildīt valdībā pieņemtos lēmumus par finansiālu atbalstu 2022. un 2023. gadā dzelzceļa nozares infrastruktūras uzturēšanai.
Atsaucoties uz Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) LBAS un LDDK rosināto jautājumu, padziļinātāka diskusija notika par profesionālās vidējās izglītības bāzes finansējuma palielināšanu 2024.gadā, panākot, ka profesionālās izglītības izmaksas nākamajā gadā tiks pārskatītas un būs nodrošināts papildu finansējums no 2024. gada 1. septembra.
Sanāksmē valdība sniedza informāciju, ka Valdības rīcības plāna projekta saturu tuvākajā laikā novērtēs un tajā neietvertos sociālo partneru priekšlikumus apspriedīs NTSP struktūrā izveidotajās apakšpadomēs, kuru darbu koordinē nozaru ministrijas.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk