LBAS: Latvijā daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema
Piektdien, 17.oktobrī plkst. 14.00, notiks Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādinās politiķiem par viņu dotajiem solījumiem pirms vēlēšanām.
Kā vēsta LBAS paziņojums, deputāti tiks aicināti uz vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
LBAS norāda, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tāpēc daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema. Drīzumā Latvijai noteikti ir jāīsteno priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, jo šāds solis nesamazinātu ienākumus valsts pamatbudžetā, sociālajā un pašvaldību budžetos, bet varētu tos pat palielināt.
LBAS jau ilglaicīgi ir piedāvājusi šādu priekšlikumu, un priekšvēlēšanu solījumi liecināja, ka politiķi LBAS aicinājumu ir sadzirdējuši un piedāvā līdzīgus risinājumus.
LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā, jo pie vienādas darba samaksas „pirms nodokļiem” (bruto) Latvijas darbinieki saņem mazāku algu „uz rokas” (neto). Igaunijā darbinieks maksā 2,8% bezdarba apdrošināšanai, un daļa darbinieku vēl maksā 2% 2.pensiju līmenī. Lietuvā VSAOI likme darbiniekam ir 3% un iespēja 2.pensiju līmenī maksāt 1%. Taču Latvijā darbinieka VSAOI likme ir 10,5%. Latvijas darbiniekiem darba samaksu „uz rokas” samazina arī neapliekamais minimums (NA). Pie 320 eiro bruto darba samaksas Latvijā NA ir 75 eiro, Lietuvā – 165 un Igaunijā – 144 eiro. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) abās pārējās Baltijas valstīs ir zemāks: Lietuvā tas ir 21% (ietverot 6% veselībai), arī Igaunijā – 21%, kamēr Latvijā IIN ir 24%.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „LBAS priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu dotu iespēju darba devējiem nesāpīgi risināt darba samaksas problēmas. No nodokļu politikas viedokļa to var veikt neitrāli, nepasliktinot ne valsts, ne pašvaldību, ne sociālo budžetu. Tas pamazām izkustinātu visu darba samaksas skalu, un mums nevajadzētu visu laiku bēdāties par to, ka daudzi jaunieši katru gadu aizbrauc prom uz ES valstīm, pēc tam, kad ir beiguši vidējās mācību iestādes vai izstudējuši par Latvijas valsts naudu. Visos līmeņos ir jāatsakās no tā, ka Latvija ir lēta darbaspēka zeme, kur darbinieks netiek novērtēts un cienīts. Nepieciešams, lai darbinieki var sev nopelnīt cienīgu darba samaksu un kārtīgu pensiju.”
LBAS prasīs arī jaunajai valdība un Saeimai mērķtiecīgu rīcību iedzīvotāju labklājības celšanā un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā.
Vēl par tēmu:
FM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālāk
