• Tweet

Atskatoties uz pēdējiem mēnešiem, ir sajūta, ka šis ir lauksaimnieku nedienu gads. Par to, kas šobrīd notiek lauksaimniecībā un uz ko cerēt, ar viedokļiem dalās lauksaimnieki no visas Latvijas, norāda biedrības “Zemnieku Saeima” (ZS) pārstāvji.

Augusta sākumā noteiktais Krievijas Federācijas pārtikas embargo vairāk vai mazāk, bet ir ietekmējis visas lauksaimniecības nozares. Šobrīd mūsu uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk saimniecības, tādēļ īpaši svarīgs ir valsts atbalsts. Mēs ceram, ka valdības solījumi tiks pildīti un lauksaimnieki saņems solīto pārejas posma valsts atbalstu, kas kaut daļēji nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju. Tāpat ir jāapzinās, ka katru gadu palielinās apsaimniekotās platības, pieaug saražotā lauksaimniecības produkcija un lauksaimniekiem ir nepieciešami visi solītie bezakcīzes dīzeļdegvielas litri, norāda Zemnieku saimniecības „Lazdiņi” saimnieks un biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Kā pastāsta Zemnieku saimniecības „Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas novada: „Savā saimniecībā nodarbojos ar graudkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Gaļas liellopu sektorā iepirkuma cenas vienmēr ir bijušas stabili zemas un šobrīd tās nav mainījušās. Savukārt pretēji ir graudu tirgū, kur cenu kritums rapsim un graudaugiem pret iepriekšējo gadu ir vismaz 30%. Kopumā graudu audzētājiem šis bija pārbaudes gads, kas aizsākās ar kailsala radītajiem zaudējumiem, sarežģītiem kulšanas apstākļiem un nokrišņiem apgrūtinātu rudens sēju. Gada negatīvā ietekme būs jūtama vēl vairākus gadus.Saimniecībā visi darbi ir padarīti un, skatoties uz Vidzemi kopumā, ir iestājies pasīvs miers, nogaidoša pozīcija un cilvēki sāk rēķināt, cik kurš šajā gadā ir zaudējis, noskaņojums nav optimistisks. Joprojām mūsu pusē Āfrikas cūku mēri kontrolē policijas patruļas, un, par laimi, tas nesaasinās.”

Šobrīd Latvijā ir piena krīze, norāda Zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada: „Labā ziņa ir tā, ka krīze nav mūžīga, bet sliktā ziņa – mēs nezinām, kad tā beigsies. Piena iepirkuma cenas svārstās no 0,15 eiro līdz 0,255 eiro par kilogramu piena, taču veikalos cenas joprojām ir neadekvāti augstas. Tajā pašā laikā Latvijā ir piena kombināti, kuri no piena kvotu pārsniegušajiem ražotājiem jau tagad ietur soda naudu 50% apmērā no nodotā virskvotas piena. Tas nav likumīgi, jo valsts piena kvotas pārsnieguma daudzums būs zināms tikai 2015.gada 1.augustā, kuru aprēķinās Lauksaimniecības datu centrs. Soda nauda būs jānomaksā līdz 2015.gada 30.novembrim un šobrīd nav zināms, vai Latvija pārsniegs un cik daudz pārsniegs piena kvotu. Šobrīd piena lopkopības saimniecībās notiek izdevumu konsolidēšana un milzīgas taupības ieviešana, lai pārdzīvotu radušos krīzi.”

„Šobrīd daļa burkānu, kāpostu, biešu, selerijas, u.c. dārzeņu vēl atrodas uz lauka, jo nemitīgo lietavu ietekmē ražu nebija iespējams no laukiem novākt. Ja runājam par dārzeņu cenām, tad tās šobrīd vairākām dārzeņu kultūrām joprojām ir zem pašizmaksas un turpina kristies. Kas attiecās uz Krievijas Federācijas noteikto pārtikas embargo, Latvijai tiks kompensētas 3000 t dārzeņu un šobrīd Lauku atbalsta dienestā jau esot iesniegti pirmie iesniegumi kompensācijām. Tāpat saimniecībās ir veiktas pirmās pārbaudes.”, zina pastāstīt Zemnieku saimniecība „Galiņi” saimniece Edīte Strazdiņa no Ogres novada.