Lauksaimniecības sējumu apdrošināšana nepopulāra; zemnieki paļaujas uz valsts atbalstu

Latgalē sējumus apdrošinājuši mazāk nekā viens procents zemnieku, savukārt Vidzemē un Kurzemē septiņi līdz astoņi procenti zemnieku, intervijā raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Viņš norādīja, ka patlaban lauksaimnieki sējumus pret dabas kataklizmām apdrošina kūtri. Kamēr Vidzemē un Kurzemē apdrošina zem desmit procentiem zemnieku, aktīvāki ir saimnieki Zemgalē – tur apdrošināti “padsmit procenti” sējumu.
Lai apdrošināšanas kompānijas piedāvātu kvalitatīvu produktu lauksaimniecībā, vajadzīgs lielāks zemnieku pieprasījums pēc tā – vismaz 20% platību būtu jābūt apdrošinātiem.
Abāšins skaidroja, ka apdrošināšanas kultūra zemniekiem vēl ir pavisam jauna un neattīstīta, savukārt apdrošinātāju piedāvātais produkts, proti, sējumu apdrošināšana, vēl esot “samērā zaļš” un būtu jāstrādā pie tā pilnveides.
“Kad labību kuļ, augustā un septembrī parasti nekādi lielie riski un problēmas nav bijuši. Tāpēc tas apdrošināšanas produkts bija domāts periodam līdz raža ir gatava. Taču te esam pilnīgi jaunā situācijā, kad graudaugi ir gatavi kulšanai, bet nav novācami īpaši stipru lietavu dēļ. Līdz ar to apdrošinātājiem vēlreiz jāsēžas pie viena galda ar Zemkopības ministriju un zemniekiem, kā mainīt piedāvājumu, lai tas derētu arī šādās ārkārtas katastrofās,” Latvijas Radio izteicās Abāšins, piebilstot, ka zemnieki ir ir pieraduši pie valsts atbalsta, līdz ar to tikai neliela daļa izvēlas sējumus vispār apdrošināt.
Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ valdība izsludinājusi ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē.
Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados.
Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.
Foto: paulbr75/https://pixabay.com/en/users/paulbr75-2938186/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālāk