• Tweet

Lai atjaunotu ceļus, ko pagājušajā nedēļā izpostīja spēcīgās lietavas, varētu būt nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

“Par to, ka pirms dažām dienām ceļa posms uz šosejas starp Kārsavu un Rēzekni atradās zem ūdens un spēcīgā straume izskaloja un sabrucināja asfaltēto ceļu līdz pusei, tagad liecina vien dažas ceļa zīmes un nesen uzbērtais grants segums. Satiksme uz valsts nozīmes autoceļa bija slēgta gandrīz uz diennakti,” informē “Latvijas Valsts ceļi” Ludzas nodaļas vadītājs Imants Kalvītis.

Kopumā Latgalē vēl joprojām satiksme slēgta septiņos valsts autoceļu posmos, lielākoties bojātie ceļa posmi atrodas upes, strautu vai meliorācijas grāvju vietās.

Vairākās vietās jau ir uzsākti remontdarbi, tomēr atlikušajos posmos varēs tos uzsākt tiklīdz būs krities ūdens līmenis. Kad visi plūdos cietušie ceļi būs salaboti, tik lemts, vai šo neplānoto darbu dēļ būs nepieciešams papildu finansējums citiem ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem.

“Raugoties uz vietām, kur veidojušies izskalojumi, redzams, ka tam neesot sakara ne ar laiku, kad būvēts ceļš, ne tā kvalitāti. Iemesls bijis tieši lielais lietavu apjoms un ūdens milzīgais spēks, kas izskalojis ceļus,” stāsta Lange.

Pēc ceļu apsekošanas, ko satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) kopā ar ceļu speciālistiem veica svētdien, secināts, ka reģionālais autoceļš Viļaka-Kārsava ir cietis visvairāk un tā atjaunošanai būs nepieciešams visilgākais laiks un lielākie finanšu līdzekļi.

Vairāk nekā piecu metru platumā un arī augstumā šoseja, kurai apakšā iztek vietējā Pazlaugas upe, ir iebrukusi. Ūdens straume aizskalojusi milzīgus asfalta gabalus, ceļa barjeras un visu pamatni, atstājot vien milzīgu bedri. Savukārt masīva caurtekas konstrukcija aizskalota pārsimts metrus blakus esošajā pļavā. Tās otra daļa ar ūdens plūsmu aizskalota vēl tālāk.

Ceļa pārrāvuma dēļ tur ne vien ir slēgta transporta satiksme, bet arī vietējiem iedzīvotājiem nav iespējama pārvietošanās. Tāpēc pārrāvuma vietā pie Pazlaukas izbūvēs pagaidu tehnoloģisko laipu gājējiem.

Augulis informē, ka nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts arī valsts atbalsts un pēc remontdarbiem īpašu vērība tiks pievērsta caurteku sistēmām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņojis, ka valdība ir apņēmības pilna palīdzēt un tikt galā ar Latgales plūdu sekām. Tādēļ premjers ir lūdzis Latgales pašvaldību vadītājus sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai valdība varētu pieņemt lēmumu.

Kā jau iepriekš ziņots, stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums sasniedza 69 mm, Daugavpilī – 67 mm, Līvānu novada Rožupē – 53 mm, Gulbenē – 48 mm, Jēkabpilī – 42 mm, Alūksnē – 41 mm.

Ūdens līmenis vairākās upēs paaugstinājās par desmit centimetriem stundā un pat straujāk. Applūdušas palienes, dažviet notikusi plašāku teritoriju applūšana.

Foto: Christos_abhi/https://pixabay.com/en/users/Christos_abhi-5532732/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/