No 1. septembra visās Latvijas skolās notiks pakāpeniska pāreja, kas paredzēs līdzšinējo mācību priekšmetu Latvijas un pasaules vēsture no sestās līdz devītajai klasei sadalīt Latvijas vēsturē un Pasaules vēsturē.

Pārejas posms, kas notiks līdz 2014. gadam, noteic, ka šajā rudenī Latvijas vēsture un Pasaules vēsture kā atsevišķi priekšmeti tiks mācīti tikai 6. klasē. Pēc tam pakāpeniski arī 7., 8. un 9. klasē, bet tikai 2014./2015. mācību gada noslēgumā 9. klasē pirmo reizi būs jākārto eksāmens mācību priekšmetā Latvijas vēsture. Valsts Izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bērziņa informēja, ka stundu skaits nepalielināsies un abos mācību priekšmetos arī neatšķirsies – tās būs 15 stundas pirmajā semestrī, bet 20 stundu otrajā.

Izmēģinājuma projekta aprobācijas rezultātā secināja, ka dalītu mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Pasaules vēsture apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvijas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to. Tomēr tam, ka šāda mācību priekšmetu izdalīšana varētu sekmēt skolēnu vēstures procesu apgūšanu, aptaujātie skolotāji gan nepiekrīt. Limbažu 1. vidusskolas vēstures un filozofijas skolotājs Uldis Umulis par šo inovāciju ir neitrālās domās, bet uzskata, ka, kvalitatīvi strādājot, varēja turpināt mācīt vēsturi tāpat, kā līdz šim. «Jaunajā situācijā nebūs ne ieguvēju, ne zaudētāju. Vienīgi sarežģīsies vienota vēstures procesa pasniegšana un uztvere. Ja mainītos stundu skaits un būtu kāda lieka klāt, tad varētu pievērst lielāku uzmanību un strādāt pamatīgāk. Ja dotu vairāk laika, varētu plānot dažādas ekskursijas pa Latvijas vēsturiskajām vietām. Piemēram, mācoties par 1. pasaules karu, aizvest skolēnus uz Strēlnieku cīņu vietām vai, mācoties par Livoniju, aizbraukt uz Livonijas laika pilīm,» stāsta U. Umulis

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Ilze Akmentiņa jauninājumu vērtē kritiski. «Es piederu tiem, kas uzskata, ka tā ir kaitniecība. Tas neuzlabos Latvijas vēstures zināšanas, drīzāk pasliktinās vispārīgās vēstures zināšanas. Vislielākās problēmas būs ar hronoloģiju, laika un telpas izpratni – vienā vēstures stundā mēs runāsim par Ēģipti un faraoniem, bet otrā – kuru Latvijas vēstures posmu mēs apskatīsim? Arī apjomu ziņā pasaules un Latvijas notikumi ļoti atšķiras. Būs grūti saprast notikumu saistību. Latvijas vēsture vienmēr bijusi saistīta ar to, kas konkrētajā brīdī ir noticis pasaulē. Tagad mēs varēsim iemācīties, kā izskatās dažādas vēstures personības, iemācīties gadskaitļus, un viss. Līdz ar to cietīs arī kritiskā domāšana. Mācoties atsevišķus faktus, izpaliek analīze, spriedumi un vērtējumi,» skaidro I. Akmentiņa.

Avots: nra.lv