Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli

Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas Tirgotāju asociācija.
Iniciatīvas autore Sintija Ilstere aicina sabiedrību salīdzināt lietotos apģērbus ar ātrās modes industrijas izstrādājumiem: “Ātrā mode ir dabai daudz kaitīgāka par apģērba iegādāšanos lietoto apģērbu veikalā. Iespēja nodot apģērbu samazina atkritumus poligonos, pasargā dzīvniekus, augu pasauli un nepiesārņo ūdeni. Lai saražotu vienu T-kreklu, ir nepieciešami 2700 litri ūdens. Pērkot lietoto apģērbu, mēs ne tikai ietaupām naudu, bet arī palīdzam planētai. Jo šis apģērbs, ko nopērkat, varēja nonākt poligonā, kur sadalīšanās ir 200 gadi, un dabā tas izdala mikroplastmasu. Padomājiet: lai uzražotu vienu pāri džinsu, ir nepieciešami 10’000 litru ūdens. Nopērkot džinsus lietotu apģērbu veikalā, mēs ietaupām ne tikai naudu, bet arī dabai tik svarīgo resursu – ūdeni. Tāpēc aicinu neaplikt lietotos apģērbus un visa veida lietotos tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli.”
“Līdz ar to mēs nevairosim lietotā tekstila nonākšanu sadzīves atkritumos, kas jau tā ir milzīga vides problēma. Veicinot atkārtoto izmantošanu, pieaug arī iespēja neatbalstīt ātro modi un tās bēdīgi slaveno ekspluatācijas praksi mazāk attīstītajās zemēs, kur ražo jauno apģērbu. Šī būs arī papildus iespēja saglabāt dabas resursus. Vairosies arī iespēja nodot nevajadzīgo apģērbu, nevis izsviest to atkritumos. Daudziem svarīga ir arī iespēja iegādāties apģērbu daudzas reizes lētāk,” pauž Ilstere.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta šo iniciatīvu un līdz ar to neattiecināt uz tiem ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu. Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, tas saskan ar 2023. gada 5. jūlijā pieņemto Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, kurā teikts, ka lietotu tekstilizstrādājumu tirgotājus ir jāizslēdz no iekļaušanas ražotāju atbildības sistēmās.
Raugoties uz citu ES valstu pieredzi, kas aprakstīta biedrības “Zaļā brīvība” 2023. gadā veiktajā pētījumā “Paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas tekstilizstrādājumiem novērtējums un rekomendācijas šķiroto tekstilizstrādājumu sistēmas īstenošanai Latvijā” redzam, ka ne Francijā, ne Nīderlandē, kur ieviestas ražotāju atbildības sistēmas tekstilizstrādājumiem, tās neattiecas uz lietotu tekstila preču tirdzniecību. Arī Lietuvā un Igaunijā šobrīd neplāno lietotus tekstilizstrādājumus aplikt ar papildu nodokli, iekļaut ražotāju atbildības sistēmā.
“Aicinām ņemt vērā EK priekšlikumus un citu ES valstu pieredzi, neapliekot lietotus tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli, neattiecinot uz tiem paplašinātās ražotāju atbildības sistēmu!” atbalsta vēstulē iniciatīvai raksta Tirgotāju asociācija. “Atbalstīsim dabas resursu saudzēšanu, ilgtspējīgu modi un ikvienu, kurš iepērkas lietotu apģērbu un apavu veikalos!”
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk