• Tweet

Latvijas Televīzija (LTV) svētku brīvdienās, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu, skatītājiem piedāvās plašu programmu gan LTV1, gan LTV7 un REplay.lv – tiešraides, koncertierakstu un dokumentālo filmu pirmizrādes.

1. maijā plkst. 18.25 kanālā LTV1 – koncerta “Armands Birkens 70” pirmizrāde. Skaistās balss īpašnieka Armanda Birkena 70 gadu jubilejas koncertā piedalās īpašie viesi – Armanda ilggadējā skatuves partnere Lorija Vuda, kā arī akordeonists Rolands Zelčs no ansambļa “Hāgenskalna muzikanti”. Koncertā skan dziesmas, kurām ir bijusi īpaša vieta dziedātāja dzīvē: patriotiskas, romantiskas, arī jocīgas un, protams, dziesmas par Latviju. Armands Birkens grupai “Čikāgas piecīši” pievienojās pirms 50 gadiem – 1973. gadā, un viņš ir grupas populāro dziesmu “Mūsu mīlestība”, “Par mani, draudziņ, nebēdā”, “Saules diena”, “Roze”, “Dziesma vasarai”, “Līgo dziesma”, “Lai visa pasaule to redz” mūzikas autors. 1989. gadā kopā ar “Čikāgas piecīšiem” Armands Birkens uzstājās Mežaparka Lielajā estrādē, kur sapulcējās ap 70 tūkstošiem klausītāju, tādējādi šo koncertu varētu uzskatīt par vienu no Latvijas rekordiem koncerta apmeklētāju skaita ziņā. 2013. gadā kopā ar saviem “Čikāgas piecīšu” kolēģiem viņš saņēma “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu” par mūža ieguldījumu.

Vakarā plkst. 20.35 – dokumentālā filma “Rundāles pils dārzs. Četri gadalaiki” (2025; filmas idejas un scenārija autore Anete Lesīte, režisore Linda Veinberga, vadošais operators Mārtiņš Priežkalns). Filma poētiskā veidā atklāj Baltijas ievērojamākā vēsturiskā baroka dārza – Rundāles pils dārza – rašanos, pārveidi un atjaunotni visa gada griezumā. Dārzs iemūžināts dažādos gadalaikos un laikapstākļos, gan mikroplānā, gan no putna lidojuma, ļaujot skatītājam iepazīt 18. gadsimtā būvētās pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli sākotnējo ieceri – greznu, simetrisku un ornamentālu franču dārzu. Filmas centrā – alejas, bosketi, puķu dobes, rožu dārzs, un, protams, cilvēki, kuri veltījuši dzīvi šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Galvenie varoņi – bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un muzeja speciāliste Lauma Lancmane – brālis un māsa, kuru dzīves darbs saistīts ar pils un dārza atjaunošanu. Dārzs ir piemērs baroka stila ilgmūžībai – to nav skārusi 18. gadsimta ainavu parku mode, un šodien tas ir nozīmīgs Latvijas lepnums, kas 2021. gadā ieguva “Eiropas Dārzu balvu” kategorijā “Vēsturiskā parka vai dārza pārvaldība”.

3.maijā plkst. 17.30 dokumentālās filmas “Miljons tautasdziesmu” pirmizrāde (2024; LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts). Dokumentālā īsfilma ir audiovizuāls vēstījums par ilglaicīgākā un apjomīgākā latviešu folkloras izdevuma – “Latviešu tautasdziesmas” – tapšanu vairāk nekā 70 gadu garumā. Ko nozīmē “rakstīt tautasdziesmas”? Kāds ir miljonu lielā tautasdziesmu pūra ceļš no pierakstīšanas brīža līdz nonākšanai grāmatās? Kādi ideoloģiski un finansiāli izaicinājumi pārvarēti sējumu tapšanas gaitā? Stāstu ilustrējot ar arhīvu materiāliem un skatiem no ikdienas darba, par dzīvi ar tautasdziesmām filmā vēstīs sējumu sastādītāji.

Plkst. 18.15 raidījumā “Aculiecinieks. Neatkarībai būt!” uz vēsturisko 1990. gada 4.maiju atskatīsies divi toreizējās Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Atmiņās kavēsies Latvijas Tautas Frontes pirmais priekšsēdētājs, AP priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns un toreizējā tautfrontiete, šobrīd biedrības biedrības “4.maija deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka.

Vakarā plkst. 21.10 cikla “Teātris.zip” Jaunā Rīgas teātra izrāde “Latviešu mīlestība” LTV pirmizrāde, kura ierakstīta 2007. gadā, vēl pirms sadarbības ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Iepazīšanās pēc sludinājumiem – tāda bija sākotnējā izrādes tēma. Šāds šķietami ekscentrisks temats nebija izvēlēts nejauši, jo šodienas apstākļos cilvēki arvien grūtāk kontaktējas un satiekas. Taču rezultātā tapusī izrāde ir par Latviju un latviešiem, par vientulību, par sievietēm un vīriešiem.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā plkst. 09.00 skatītāji varēs vērot Ekumēniskā dievkalpojuma tiešraidi no Talsu Evaņģēliski luteriskās baznīcas. Pēc tam plkst. 10.55 – tiešraide no reģionālās militārās parādes Talsos. Jau tradicionāli 4. maijā Nacionālie bruņotie spēki rīko militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pērn tā notika Latgalē, Rēzeknē. Tajā piedalīsies Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas dienestu un Jaunsardzes vienības. Parādi komandēs Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs. Labvēlīgos laikapstākļos virs Talsiem pārlidos Latvijas un sabiedroto gaisa spēku helikopteri un lidmašīnas – varēs redzēt “Black Hawk”, AN-2, Polijas F-16 iznīcinātājus un citus gaisa kuģus, apliecinot sabiedroto vienotību un kopīgu gatavību aizsargāt mūsu valsti.

Plkst. 12.00 – tiešraide no Saeimas svinīgās sēdes, kurā uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa, kā arī Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis. Plkst. 13.05 raidījumā “Aculiecinieks” – sižets par karavīriem, kuri izaicina un pārvar sevi vingrinājumā “Berešu maršs”. 24 stundās, pilnā kaujas ekipējumā, jānopieveic vairāk nekā 50 kilometri un jāizpilda dažādi taktiskie uzdevumi 10 kontrolpunktos. Kā saņemties spert nākamo soli brīdī, kad katra ķermeņa šūna bļauj: “Pietiek, vairs nevaru!”? Filmēšana bija liels izaicinājums arī radošajai grupai – Ziņu dienesta žurnālistei Aleksandrai Straumei un operatoram Jānim Goldbergam. Bet plkst. 14.55 – Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas tiešraide, kur Rīgas pilī tiks pasniegti apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Valsts augstāko atzinību saņems visdažādāko jomu pārstāvji, kuru godprātīgais profesionālais darbs un sabiedriskais veikums valsts mērogā ir īpaši nozīmīgs. Tie ir cilvēki, kuru darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, drosme un pašaizliedzība stiprina mūsu Latviju. Tie ir cilvēki, kuru talants un radošais veikums ir guvis plašu starptautisku atzinību un ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tēla veidošanā pasaulē.

Vakara noslēgumā plkst. 17.30 – tiešraide no koncerta “Saknes, kas sien” Brīvības laukumā. Brīvība ir kā vējš, kas ļauj skriet pasaules un domu plašumos, tomēr latvieša saknes mūsos pašos ir tik dziļas un saistītas ar mūsu identitātes vērtībām, ka vienmēr pie tām paliksim. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai pagātnes uzvaras varam izmantot labākai nākotnei. Muzikālos priekšnesumus sniegs – Rīmdari, Ance Krauze, Dināra Rudāne, Madara Botmane, Igo, Jānis Aišpurs, Maksims Busels, Mihails Čuļpajevs, Anastasija Vasilenko, Bille Siliņa; kori – “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “Muklājs”, “SkanTos”, “Vivere”; tautas deju ansambļi – “Ačkups”, “Austris”, “Vektors”; mūsdienu deju kolektīvi “Benefice”, “Vendija”; instrumentālā grupa – Gundars Caune (taustiņinstrumenti), Pēteris Liepiņš (basa ģitāra), Kristens Kupčs (elektriskā ģitāra), Raitis Aukšmuksts (bungas), Artūrs Sebris (saksofons), Sandris Skeranskis (trompete), Vadims Dmitrijevs (trombons), Kaspars Gulbis (akordeons), Māris Muktupāvels (dūdas), Marks Viļenskis (čells), Zane Sniķere (kokle); pavadošā grupa “Oranžās” u.c. Programmas vadītājs – Ritvars Logins. Svētku uzrunas teiks – Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Radošo komandu veido režisors Sandis Kalniņš, muzikālais producents Uldis Timma, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, dramaturge Justīne Kļava, stiliste Dace Grīnberga.

Savukārt 5. maijā plkst. 19.30 kanālā LTV7 – dokumentālās filmas “Nepeldētājs” pirmizrāde (2024; filmas autors Arturs Kažmers). Iedvesmojošs un nervus kutinošs stāsts par Robertu Līci – cilvēku, kurš nekad nav nodarbojies ar peldēšanu. Sapņojot par Kolkas raga bāku kopš bērnības, viņš izaicināja sevi to sasniegt, peldot septembra vētru laikā – neskatoties uz to, ka baidās no ūdens. Pēc mēneša gatavošanās Roberts devās 12 kilometru peldējumā, lai pārvarētu gan jūru, gan savas bailes. Operatora un režisora Artura Kažmera skatījumā no viļņu šūpotas laivas tapis stāsts, kas atgādina – mēs katrs spējam vairāk, nekā domājam.