• Tweet

Ja nekādi konstruktīvi risinājumi veselības aprūpes finansējumam netiks rasti, tad slimnīcas būs spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Slimnīcas norāda, ka tām 2023. gadā piešķirts krietni mazāks finansējums nekā nepieciešams, turklāt nav ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 19%. Slimnīcu vadītāji aicina rast finansējumu valsts budžetā vai arī pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem. Pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies, un pieaugs maksas medicīnas apjoms.

“Pati valdība bija izkalkulējusi, ka, lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus, ir vajadzīgi 307 miljoni, no tiem piešķīra 85 miljonus. Kādam šī summa būtu jāmaksā. Ar ministri tikšanās reizē meklējām citus avotus, no kā varētu finansēt iztrūkstošo summu,” sacīja Kalējs.

Pēc viņa teiktā, ja nav finansējums, ir būtiski jāsamazina pacientu apkalpošanas apjoms: “Līdz ar to pagarinās rindas. Mēs nevaram izpildīt veselības aprūpes pamatnostādnes, kur ir teikts, ka ir jāpalielina pieejamība, jāuzlabo kvalitāte. Diemžēl tam resursu nav.”

Viņš norādīja, ka jau šobrīd tiek pagarinātas rindas uz izmeklējumiem un plānveida pakalpojumiem. “Kovida laikā bija daudz ielaistu pacientu, līdz ar to pieprasījums pēc plānveida palīdzības šobrīd ir daudz lielāks. Slimnīcu vadītāji informē, ka slimnīcas ir pilnas,” uzsvēra Kalējs.

Runājot par iespējamajiem risinājums, viņš norāda, ka viens veids ir pacientu pašu maksājumi: “Diemžēl tas ir ļoti sāpīgi. Lai šo summu nosegtu, piecas sešas reizes jāpalielina pacientu līdzmaksājums, kas ir diezgan neiespējami.”

Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.