• Tweet

Latvijas iedzīvotāju acīs pašmāju politiķis ir neuzticams, savā darbā paviršs un bezatbildīgs, savukārt viņa privātajā dzīvē nav pieļaujama atkāpe no tradicionālām normām.

Vērtējot savus politiķus, Latvijas balsotāji daudzos jautājumos izrādījušies viskritiskāk noskaņotie vēlētāji visā Eiropas Savienībā.

Pašmāju balsotājiem ir gan Eiropas Savienībā (ES) viszemākā uzticība politiskajām partijām, gan arī visnoraidošākā attieksme pret iespēju gejam vai lesbietei ieņemt augstu politisko amatu.

Gan pašmāju socioloģiskās aptaujas, gan Eiropas Komisijas Eurobarometer pētījumi rāda, ka pēdējā gada laikā Latvijā politiskajām partijām ir uzticējušies vien vidēji 6–7% iedzīvotāju. Tas ir viens no zemākajiem uzticības rādītājiem politiskajām partijām ES, jo vēl skeptiskāk noskaņoti par savām politiskajām partijām ir vienīgi Itālijas iedzīvotāji, no kuriem tikai 4% tām uzticas.

Tikmēr pašmāju pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums rāda – absolūtais vairākums jeb 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti savu darba pienākumu izpildei nepievēršas pietiekami atbildīgi un rūpīgi (43% – noteikti nē; 43% – drīzāk nē). Tikai desmitā daļa jeb 10% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti savus darba pienākumus pilda pietiekami atbildīgi un rūpīgi (1% – noteikti jā; 9% – drīzāk jā).

Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir visskeptiskāk noskaņotie ES, vērtējot iespēju gejam, lesbietei vai biseksuālim ieņemt augstāko vēlēto politisko amatu valstī, liecina Eurobarometer pētījums. Skalā no viens līdz desmit, kur viens nozīmē, ka cilvēki justos ļoti neapmierināti, bet desmit – pilnīgi apmierināti, Latvijas iedzīvotāji šādai iespējai devuši 3,2 punktus. Šis ir viszemākais rādītājs ES, kur vidēji tas ir divas reizes augstāks, sasniedzot 6,6 punktus. Tikmēr, piemēram, Igaunijā šis vērtējums ir 4,7 punkti, Lietuvā – 4,1 punkts, bet visiecietīgākie ir dāņi, dodot šādai iespējai 8,9 punktus.

Politologs Filips Rajevskis Latvijas vēlētāju konservatīvos uzskatus par politiķu privāto dzīvi saista ar pēcpadomju laika tradīcijām, jo vēl salīdzinoši nesen homoseksualitāte mūsu valstī bija krimināli sodāma. Aizspriedumus vairojot arī Latvijas politiskajā vidē notikušais pedofilijas skandāls, tam tiekot likta vienādības zīme ar homoseksualitāti. Tāpat Latvijas sabiedrības neiecietību veicinot arī pašu seksuālo minoritāšu pārlieku skaļā un uzbāzīgā savu tiesību aizstāvēšana. Tiesa, eksperts norāda, ka latenta neiecietība pret politiķu homoseksualitāti pastāvot daudzviet Eiropā, taču citu valstu sabiedrībās esot nepieklājīgi šo neiecietību izrādīt. «Vienīgais piemērs, kas nāk prātā, ir Berlīnes mērs Klauss Vovereits, kurš atklāti atzina savu homoseksualitāti. Acīmredzot visur Eiropā politiķi baidās izrādīt savu netradicionālo seksuālo orientāciju, pretējā gadījumā šādiem piemēriem būtu jābūt vairāk,» pauda F. Rajevskis. «Domāju, ka Latvijas apstākļos homoseksualitātes atzīšana būtu politiskā pašnāvība,» vērtēja politologs.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes locekle Evita Goša sarunā ar Neatkarīgo akcentēja pretējo. Viņa atgādināja, ka publisku satraukumu par sabiedrības neiecietību pret seksuālajām minoritātēm ir paudusi labklājības ministre Ilze Vinķele, savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pat esot apmeklējis Praida gājienu, lai paustu atbalstu minoritātēm. «Abu ministru karjerai šāda rīcība nav kaitējusi, un domāju, ka arī tad, ja kāds Latvijas politiķis atklāti atzītu savu homoseksualitāti, tas tikai palīdzētu sabiedrībai labāk izprast šo jautājumu,» klāstīja E. Goša.

Savukārt Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš asi kritizē seksuālo minoritāšu popularizēšanu, atzīst: «Mani iepriecina Eurobarometer dati. Tas tikai nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir dabiska vērtību sistēma. Politiķa seksuālā orientācija ir viņa privātā darīšana un nekā neietekmē darba kvalitāti. Taču tikai līdz brīdim, kamēr viņš nesāk par to publiski runāt un propagandēt. Domāju, ka, vērtējot politiķus, vēlētāji izvēlas priekšstāvjus, kurus identificē ar savu izpratni par vēlamo un pareizo, tādēļ nav brīnums, ka balsotāji ir neiecietīgi pret politiķiem, kuru vērtību sistēma viņiem nav pieņemama.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte