• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/02/2024, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Pasta nodaļu skaits Latvijā sarūk jau vairākus gadus. Tā ir daļa no uzņēmuma mēģinājuma vairāk nopelnīt. Šogad pasts bija iecerējis slēgt vēl 105 nodaļas, bet plānu aprāva Satiksmes ministrija. Tā publiski kritizējusi pasta vadību. Tas nokaitējis attiecības starp akcionāru un uzņēmumu. “Latvijas pasta” padome atkāpās. Taču attiecības starp ministriju un uzņēmumu tas diez vai uzlabos.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, nepilnu 30 kilometru attālumā no galvaspilsētas atrodas Ropaži. Kopš administratīvās reformas tas ir starp 10 iedzīvotāju skaita ziņā bagātākajām pašvaldībām. Ar vairāk nekā 103 miljonu lielu budžetu 2023.gadā novads ierindojas arī starp turīgākajām vietvarām. Tur lepojas, ka iedzīvotāju skaits pēdējos gadus palielinās, pērn novadā dzīvoja vairāk nekā 34 tūkstoši iedzīvotāju.

Janvāra beigās ropažniekus izbiedēja uzņēmuma “Latvijas pasts” plāns slēgt pasta nodaļu. Pasta nodaļa Ropažos ir neatņemama sastāvdaļa. Nekā Personīga piektdienas rītā pastā novēroja salīdzinoši lielu rosību. Cilvēki cits pēc cita devās izņemt piegādātos sūtījumu, vai nopirkt avīzi.

Netālu no pasta nodaļas atrodas arī viena no astoņām Valsts sociālā aprūpes centra “Zemgale” filiālēm. Tā ir lielākā pansionāta filiāle. Šobrīd tajā uzturas vairāk nekā 260 senioru. Vairāk nekā pusei no tiem norēķinu konti ir Latvijas pastā. Bankas filiāles Ropažos nav, vien bankomāts.

Valsts sociālā aprūpes centra “Zemgale” direktors Kristaps Keišs norāda: “Pasta pakalpojumi ir arī savs socializācijas veids, kad mums ir iespēja aizbraukt uz tuvējo pasta nodaļu un saņemt šo pakalpojumu, apgūt prasmes rīkoties ar naudu, būt patstāvīgiem, apgūt prasmi nosūtīt, noformēt, saņemt sūtījumu, tā ka no socializācijas viedokļa šis pakalpojums mūsu iestādei ir nozīmīgs.”

Šobrīd seniori var paši saviem spēkiem vai ar darbinieku palīdzību nokļūt līdz pasta nodaļai, kas ir vien 15 minūšu gājiena attālumā. Keišs stāsta, ka paši mēģinājuši noskaidrot – slēgs pasta nodaļu Ropažos vai nē – taču neesot varējuši to noskaidrot. Tas ir svarīgi, jo pansionātā tas nozīmē domāt par iedzīvotāju aizgādāšanu uz tālāk esošajām pasta nodaļām, piemēram, Ogrē.

“Arī, protams, ja kāds no iedzīvotājiem gribēs saņemt citā pasta nodaļā pakalpojumus, mums ir arī jāmāca viņam apgūt jaunais maršruts, apgūt kurā vietā atradīsies pasta nodaļa, lai viņš pierastu jaunajai situācijai,” sacīja Keišs.

Starp 105 reorganizējamām pasta nodaļām izskanēja arī Ropažu. Nākamais tuvākais pasts atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā. Šobrīd reorganizācija ir apturēta un plāni tiek pārskatīti, taču iniciatīvas trūkums Satiksmes ministrijā daudzu pasta nodaļu nākotni padarījis neskaidru.

Janvāra nogalē “Latvijas pasts” paziņoja, ka līdz gada beigām plāno reorganizēt un slēgt 105 pasta nodaļas. Izmaiņas visvairāk skartu reģionus, jo starp kritērijiem būtiskākais ir iedzīvotāju skaits pasta nodaļas tuvumā un tā apmeklētības rādītāji. Šobrīd Latvijā darbojas 176 pasta nodaļas un uzņēmums ir pārliecināts, ka tik daudz nevar atļauties.

Nodaļu slēgšana nav jaunums. Vēl 2017.gadā Latvijā darbojās vairāk nekā 600 fizisku pasta nodaļu. Nepilnu septiņu gadu laikā to skaits samazināts trīskārtīgi. Pērn slēdza 65 pasta nodaļas, tas gan notika daudz klusāk un bez asām diskusijām sabiedrībā.

“Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare saka: “Faktiski mēs arī esam regulāri informējuši ministriju un citas iesaistītās puses par šo nodaļu slēgšanu. Droši vien tas skaits šajā gadā bija tāds ļoti liels un līdz ar to tad arī raisīja plašu rezonansi. (..) (NP: Bija kāds mērķis speciāli paziņot par 105 nodaļu slēgšanu uzreiz?) Mērķis bija tiešām tā skatoties nākotnē un operāciju efektivitātē, tas ir viens. Otrs, mēs redzam dramatisku universālā pasta pakalpojumu izmantošanas kritumu arī apmeklētāju skaita kritumu pasta nodaļās.”

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra p.i.Ligita Austrupe norāda: “(NP: Kāpēc ministrija, piemēram, tagad uztraucas par to, bet iepriekš par to neuztraucās?) Pirmkārt, tas ir apjoms – 60 pakāpeniski vai 105 vienā rāvienā, un tā ir komunikācija, uz kuru ļoti asi noreaģēja sabiedrība. Acīmredzot arī Satiksmes ministrijai bija jāiesaistās.”

Kaspars Briškens (P) Latvijas pasta plānu apturēja. Šobrīd ministrija ir uzvedusi atrast jaunu risinājumu un katru pasta nodaļu vērtēt individuāli. Ministrs gan nevarēja atbildēt, cik daudz laika plāna pārstrādāšanai pastam ir dots.

“Pirmkārt, arī man ir radies iespaids, ka ar šo konkrēto vietu, apkaimju, pašvaldībām, iedzīvotājiem, citām iesaistītajām pusēm nav bijis pilnvērtīgs dialogs. Faktiski tā ir bijusi tāda “ekseļa” optimizācija, paskatoties rentabilitātes radījumos, skatoties “šī pasta nodaļa mums nes lielus zaudējumus – slēdzam ciet”, nevērtējos šo svarīgo sabiedrisko funkciju. Tas, ko mēs esam šobrīd uzdevuši, ka ir jābūt individuālai pieejai,” sacīja Briškens.

“Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare pauž: “Mēs jau noteikti līdz februāra beigām iesniegsim ministrijā mūsu redzējumu, tad noteikti turpināsies diskusijas, bet arī “Latvijas Pasta” mērķis nav šo te procesu pagarināt, lai būtu ilga neskaidrība, mēs tiešām gribētu pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu.”

Kopš Briškens ir stājies amatā, “Latvijas Pasts” nav saņēmis akcionāra gaidu vēstuli, kurā ministrija nosprauž mērķus un prioritāros darbības virzienus uzņēmumam. Diskusijas par vēstules saturu vēl notiek, un cik drīz uz pasta galda varētu nokļūt gala versija, nav zināms.

Tāpēc “Latvijas Pasts” turpinājis jau uzsākto pasta nodaļu optimizāciju. Šobrīd ministrija uzstāj, ka pastam ir jānodrošina arī sociālā funkcija. Nekā personīga neoficiāli zināms, ka iepriekš tā nav bijusi pieminēta.

“Ņemot vērā, ka es kapitāldaļu turētāja funkcijas pārņēmu tikai janvārī, es nezinu, kāda komunikācija un sarunas notika iepriekš, bet jebkurā gadījumā, par katru gaidu vēstuli notiek sarunas starp Satiksmes ministriju un kapitālsabiedrību, tā kā, visticamāk, tuvākajā laikā, kad mēs tiksim galā ar šo te reorganizāciju, mēs vienosimies arī par gaidu vēstules saturu. (..) Mēs nevaram izslēgt sociālo funkciju. Tā ir vēsturiska funkcija, kuru mēs tomēr sagaidām no “Latvijas pasta”.”

Pēdējo nedēļu attiecības starp ministriju un pasta padomi bijušas saspringtas. Nesen padome paziņoja par atkāpšanos no amata. Ministrijā norādīja: ja padome nebūtu atkāpusies, tā tiktu atlaista. Briškens atkārtoti publiski vainojis pasta administrāciju neapdomīgā naudas šķērdēšanā.

“Tas notiek laikā, kad “Latvijas Pasts” saskaras ar finansiālām grūtībām, slēdz nodaļas, bija plānojis atlaist vairākus simtus darbiniekus,” sacīja ministrs.

Pasts 2022. gadu noslēdza ar vairāk nekā divu miljonu lielu peļņu. Arī pērn pirmos deviņus mēnešus uzņēmumam izdevās noslēgt ar vairāk nekā 330 tūkstošu lielu peļņu, sākotnēji gaidīto 1,7 miljonu zaudējumu vietā. Finanšu pārskats vēl top, bet uzņēmums ir pārliecināts, ka 2023.gadu noslēgs ar peļņu.

Beāte Krauze-Čebotare pauda: “Šeit es gribētu precizēt, ka manas intervijas radio varbūt šī te viena frāze tika izrauta no konteksta, jo es vairāk runāju par nākotni. (..) Šobrīd uzņēmumam nekas nedraud, finansiālā situācija ir ļoti stabila un arī 2023.gads tiks noslēgts ar peļņu.”

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra p.i.Ligita Austrupe sacīja: “Šo peļņu faktiski veido šie universālā pasta pakalpojumu kompensāciju ieņēmumi un peļņa veidojas arī uz tā rēķina, ka ir samazināti ražošanas izdevumi. Līdz ar to, ja nebūtu valsts budžeta kompensācijas universālā pasta pakalpojumiem, tad “Latvijas Pastam” būtu zaudējumi vairāku miljonu eiro apmērā.”

Pasts ir aprēķinājis, ka esošo nodaļu saglabāšanai nepieciešamas papildu subsīdijas no valsts. Divi miljoni šogad un četri – nākamgad. Ministrija pieprasījusi pasta vadībai pamatot savus aprēķinus. Valsts maka turētājs finanšu ministrs nesteidz solīt naudu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) norādīja: “Mēs jau šobrīd pasta darbību subsidējam ļoti pamatīgi, tā ka vēl tālāk iet, es būtu ļoti piesardzīgs. Tas, kas, manuprāt, pastam ir jādara, un to ir darījušas ļoti daudzas gan Skandināvijas valstis, gan citur – tā problēma jau nav jauna -, ir valsts nosaka standartu, kādai ir jābūt pieejamībai un, ja mēs skatāmies tajās pašās ziemeļvalstīs, jebkurā lielveikalā tu vari saņemt pasta pakalpojumu, respektīvi, izmantot esošos tīklus, tā ka te ir vienkārši jāpārgrupējas.”

Briškens arī “Latvijas pastam” pārmetis 25 tūkstoši eiro izdevumus bijušā padomes priekšsēdētāja mācībām. Lai gan komandējumu un mācību izdevumi tiek iekļauti budžetā, ministrija zināja tikai, cik iztērēts kopā par mācībām. Neoficiāli mums zināms, ka Dūdas kursiem iztērētais ir bijis vairāk nekā 90% no kopējā mācību budžeta.

902 skatījumi




Video

Latviskie .LV domēna vārdi svin 20 gadu jubileju

01/03/2024

Šodien, 1. martā, aprit divdesmit gadi kopš ieviesti latviskie .LV domēna vārdi. Divdesmit gadu laikā latvisko .LV domēna vārdu popularitāte ir soli pa solim pieaugusi, apliecinot, ka domēna...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas preču cenu zīmēs jānorāda produkta ražotājvalsts, otrajā lasījumā lemj Saeima

01/03/2024

Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi ierosinājumu pārtikas preču cenu zīmēs norādīt to ražotājvalsti. Plānots, ka produkta ražošanas...

Lasīt tālāk
Video

No šodienas iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.  gadu

01/03/2024

Sākot no šodienas, 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023. gadu. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu...

Lasīt tālāk
Video

Mežsaimnieki un lauksaimnieki rīkos protesta akcijas pie Ministru kabineta

28/02/2024

Nākamnedēļ, 5. martā, līdztekus mežsaimniecības nozares pārstāvjiem pie Ministru kabineta protestēs arī lauksaimnieki. Kā medijus informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība: Sodiem par nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību jāmotivē ievērot likumus

28/02/2024

Latvijas Veterinārārstu biedrība atkārtoti mudina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumos būtiski paaugstināt...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents aicina nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību

27/02/2024

Šodien, 27. februārī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem jautājumiem,...

Lasīt tālāk
Video

Robežas būvniecībā piedalīsies firma ar saknēm Krievijā

26/02/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Līdz šī gada beigām gandrīz visai Latvijas austrumu robežai jābūt aizsargātai ar žogu, tātad šogad vēl jāapbūvē 180 kilometri uz Krievijas robežas un 34 kilometri uz Baltkrievijas...

Lasīt tālāk
Video

Zemnieki prasa mīkstināt prasības mēslojuma lietošanai upju, ezeru un grāvju tuvumā

26/02/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Jau ilgstoši Eiropā notiek plaši zemnieku protesti. Arī Latvijā kopš 5.februāra lauksaimnieki prasa mazināt birokrātiju un pārskatīt kopējo lauksaimniecības politikas plānu. Kā vēsta...

Lasīt tālāk
Video

PERSONĀLA VADĪBA 2024: Eksperti norāda uz vadītāju atbildību, lai veicinātu darbinieku labsajūtu

23/02/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Ceturtdien, 22. februārī, tiešsaistē norisinājās PERSONĀLA VADĪBA 2024, kurā eksperti diskutēja par svarīgākajām aktualitātēm saistībā ar personālvadību, atzīstot, ka, ņemot vērā...

Lasīt tālāk
Video

Gan nedēļas izskaņā, gan jaunnedēļ saglabāsies pelēcīgs un silts laiks

23/02/2024

Darba nedēļu iesākām ar mākoņainu laiku un nokrišņiem. Arī turpmākajās dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi – dienas būs pelēcīgas un palaikam uzlīs. Ieplūstot siltākai...

Lasīt tālāk