• Tweet

No 14. septembra Latvijas kinoteātros būs skatāma drāma “Zils – Marijas mākoņi”.

Ja agrā rudens rītā pastaigājies savrupajā Šveices Alpu miestiņā Zils-Marija, kad izveidojusies īpaša temperatūras un mitruma attiecība – siltais gaiss pa nogāzēm ceļas augšup no gravas uz kalnu pāreju, pārvērsdamies mākonī, ko vējš izritina neiedomājami garā strēmelē, – var laimēties ieraudzīt “Malojī čūsku” – smalku mākoņu virkni, kas izvijas caur kalnu virsotnēm un slīd no smaragda ezeriem pār kalnu pāreju kā tuvojošās vētras priekšvēstnese…

Slavena aktrise ierodas Šveicē, lai saņemtu apbalvojumu, ko iedibinājis nopelniem bagāts scenārists, kura filmā viņa veiksmīgi debitējusi savā jaunībā. Reiz filma ar sarežģītu, provocējošu sižetu un intriģējošo nosaukumu “Malojī čūska” viņai atnesa pasaules slavu, bet tagad, pēc 20 gadiem, pārsteidz piedāvājums nonākt šīs drāmas otrā pusē, iejūtoties citā lomā…

Stāsts, kurā ņirb daudz pārvērtību un atmiņu rēgu, iegremdē laika vērpetēs, piespiežot saskarties ar pagātni, no kuras viņa tik ilgi vairījusies, un atsedz satraucošus noslēpumus, aizritējušajās desmitgadēs nesadzijušās rētas.
Tā ir pagātnes un nākotnes pretstāve pašā Zils-Marijas sirdī, kur laiks ir pamiris mēmā apbrīnā, kur pavasara gaisma, gaisa dzidrums un pagātnes miglas saplūdušas mākoņu fenomenā Maloija. Šeit, kur pārvērtē piedzīvotā jēgu, ieskatoties bezgala dziļajā laika spogulī, ieraugi tikai tukšumu, kas neataino neko citu, izņemot paša atspulgu, kas sastindzis absolūtajā tagadnē. Tas ir mūžības attēls.

Spilgtā, izsmalcinātā kinolente sajūsmina ar scenārija ietverto psiholoģismu, lielisko operatora darbu un izcilo sieviešu ansambli. No vienas puses – tā ir valdzinoša, melanholiska drāma, no otras – drosmīgi gudra filma par sievieti, kas mainīgās pasaules priekšā jūtas patiesi apjukusi un izbrīnīta. Par to, kā lomas apstākļi pārgroza aktrises likteni, par lugu un dzīvi, kas atkārto šī stāsta izšķirošās epizodes.