Latvijas iedzīvotājiem, kas bez maksas izmitina savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus, pieejams valsts atbalsts
Rīt, 19. maijā stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus.
Šobrīd Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāk kā 27 tūkst. Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ierodas Latvijā patvēruma meklējumos dēļ Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā. No šīm personām pašvaldībās izmitinātas ir vairāk kā 10 tūkst. personas. Lai segtu izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu periodā līdz š.g. aprīļa beigām, pašvaldības ir pieprasījušas finansējumu no valsts budžeta nepilnu 4 miljonu eiro apmērā. Lielākais pieprasījums pēc izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem ir bijis Rīgā un Rīgas reģionā un to segšanai nepieciešams valsts finansējums vairāk kā 1 milj.eiro apmērā, tam seko Vidzemes un Latgales reģions, katrā vairāk kā 800 tūkst.eiro apmērā, Kurzemes reģionā vairāk kā 600 tūkst.eiro un vismazāk – Zemgales reģionā, vairāk kā 400 tūkst.eiro.
Ņemot vērā, ka ir pārsniegts sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kā arī līdz šim piedāvātais izmitināšanas modelis ne vienmēr ir ekonomiski efektīvākais, nepieciešams piedāvāt plašāku risinājumu izmitināšanas un ēdināšanas jautājumā.
Latvijas iedzīvotāji ir izrādījuši lielu pretimnākšanu un rūpes, savās mājās uzņemot Ukrainas civiliedzīvotājus, kas bēg no Krievijas izraisītā kara. Vienlaikus šāda palīdzība rada arī papildu izmaksas mājsaimniecībām, tādēļ ir rasts risinājums, lai finansiāli atbalstītu tās mājsaimniecības, kas bez maksas izmitina savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus.
Tādejādi valsts nodrošinās stabilitāti izmitināšanas turpināšanai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam vēl nav izdevies atrast savu pastāvīgo mājokli. Vienlaikus paredzēts, ka tiks uzlabota Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas efektivitāte, gan palielinot kopējo Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas kapacitāti, gan vienlaikus samazinot vidējos izdevumus no valsts budžeta šī pasākuma īstenošanai.
Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām:
- 100 eiro/mēnesī par pirmo izmitināto personu;
- 50 eiro/ mēnesī par katru nākamo izmitināto personu;
- ne vairāk kā 300 eiro/ mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām.
Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji.
Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi un nepieprasot samaksu no Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir gatavas viņus izmitināt.
Lai saņemtu atlīdzību mājsaimniecībai, fiziskai personai – mājokļa īpašniekam vai tā pilnvarotai personai jāiesniedz pieteikums tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšana. Pieteikumā jānorāda:
- Iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, kredītkartes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kontaktinformācija;
- Mājokļa, kurā tiek uzņemti Ukrainas civiliedzīvotāji, adrese, izmitināšanai nodotā platība, paredzētais izmitināšanas periods;
- Mājokļa piederību apliecinošs dokuments;
- Katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods;
- Apliecinājums par to, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs ir dzīvošanai derīgs likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta trešās daļas izpratnē un atrašanās tajā nerada apdraudējumu personu drošībai un veselībai.
Atlīdzība tiks izmaksāta par periodu līdz 90 dienām, skaitot no pieteikumā norādītā datuma, bet ne agrāk kā no 2022.gada 1.maija.
Pašvaldība atlīdzības pieteikumu izskatīs mēneša laikā un piešķirto atlīdzību par izmitināšanu par aktuālo mēnesi pārskaitīs iesniedzējam līdz nākamā mēneša 10.datumam.
Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir 937 500 eiro apmērā.
Vienlaikus, valsts nodrošinās primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un pārtiku tikai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kurus nebūs izmitinājusi tāda mājsaimniecība, kura saņem vai ir pieteikusies mājsaimniecību atlīdzības maksājumam.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem primārā atbalsta ietvaros tiks nodrošināta pārtika 30 dienām. Izmaiņas par pārtikas nodrošināšanas perioda samazināšanu no 90 dienām līdz 30 dienām stājas spēkā š.g. 23. maijā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk