Latvijas iedzīvotāji nenojauš, cik slikti viņiem ir ar sirdi
Pētījums par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ierindas un vadošo darbinieku vidū atklāj ne tik daudz lielas atšķirības starp vadītāju un padoto veselību, cik parāda problēmas ar strādājošo veselību kopumā.
Lai arī darbinieki bieži nav sūdzējušies par savu veselības stāvokli, pētījuma laikā veiktajās pārbaudēs atklājies, ka lielākajai daļai ir problēmas ar sirdsdarbību, paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens. No pētījuma rezultātiem arī izdarāms secinājums: lai arī vadošie darbinieki ir labāk izglītoti un saņem lielāku algu, ko, iespējams, varētu tērēt veselīgākai pārtikai, sporta aktivitātēm, tomēr viņu darba diena ir garāka un ir vairāk stresa, kas izlīdzina slimību riska faktorus ar ierindas darbiniekiem. Padotie savukārt mazāk zina par veselības profilaksi, mazāk tam pievērš uzmanību, vairāk smēķē, vairāk lieto alkoholu un ilgākas stundas darba vietā sēž.
Pētījumu veikusi klīnika Premium Medical un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. Pētījumā piedalījušies darbinieki no 22 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem. «Nav noslēpums, ka cilvēkiem nepatīk iet pie ārsta, un visbiežāk, ja kādam jautā, kā viņš jūtas, cilvēks saka: jūtos labi, tomēr, kā pārliecinājāmies pētījumā, lielākā daļa dzīvo ilūzijās par patieso veselības stāvokli,» norāda Premium Medical klīnikas vadītāja Signe Dauškane-Platace. Pētījuma laikā desmit dalībniekiem tika konstatēts tik augsts spiediens, ka mediķiem bija jāsniedz palīdzība, trijos gadījumos pat bijis jāsauc ātrā palīdzība. Tas liecina par to, ka cilvēki neapzinās sirds slimību riskus, ilgstoši nepārbauda veselību, un kādā brīdī veselības problēmas jau kļūst tik nopietnas, ka jāārstējas slimnīcā.
Lai arī 88 procenti pētījuma dalībnieku jutās pilnīgi veseli un gandrīz lielākā daļa savu veselību novērtēja augstāk par piecām ballēm no desmit (augstos amatos strādājošie vīrieši vidēji savu veselību vērtē augstāk nekā pārējie), iztaujājot sīkāk par konkrētām sūdzībām, atklājās, ka tādas ir 93 procentiem (!). Lielākā daļa darbinieku sūdzējās par neiroloģiskām problēmām un sirdsdarbības problēmām, vismazāk – par zobu veselību. «Tātad 81 procents pētījuma dalībnieku jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav,» sacīja S. Dauškane-Platace. Trešajai daļai pētījuma dalībnieku jau iepriekš ir pārslimota kāda sirds – asinsvadu slimība vai ar to slimo pašlaik. Satraucoši, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku tika konstatētas arī novirzes no normas elektrokardiogrāfijas izmeklējumā. Normāls asinsspiediens ir tikai 37 procentiem darbinieku, 41 procentam – augsts asinsspiediens jeb hipertensija.
Pētījumā noteikts arī darbinieku ķermeņa masas indekss, un atklājies, ka normāls svars ir 45 procentiem, savukārt 35 procentiem ir palielināts svars, bet 18 procentiem – jau aptaukošanās.
Pētījumā apstiprinājās, ka vadošie darbinieki salīdzinājumā ar ierindas savu stresa līmeni vērtē augstāk un strādā vairāk, tātad ir pakļauti lielākai slodzei darbā. Savukārt ierindas darbinieki ilgāk laika pavada sēžot, mazāk ēd dārzeņus, vairāk smēķē un ir mazāk izglītoti par veselību. Tomēr, kā secina pētījuma autori, izglītības līmenis un augstāks atalgojums neglābj no sirds slimībām. Pārlieku lielais stress un daudzās darba stundas noliek vadošos darbiniekus vienā riska līmenī ar ierindas darbiniekiem. Līdz ar to tuvāko desmit gadu laikā risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām ir vienādi liels gan vadošajiem, gan ierindas darbiniekiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: 81% Latvijas iedzīvotāju neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus
81% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu ievērojami lētāki par oriģinālu, noskaidrots pētījumu kompānijas “Kantar”...
Lasīt tālākValsts aizsardzības dienestu šovasar uzsāks 757 jaunieši
Sestdien, 19. jūlijā, valsts aizsardzības dienestu uzsāks 757 jaunieši no visas Latvijas. No visiem šobrīd dienestu uzsākušajiem jauniešiem 571 jeb 75% izvēlējušies brīvprātīgu pieteikšanos,...
Lasīt tālākRīgā krāšņi uzziedējušas pilsētas pļavas
Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas, Latvijas...
Lasīt tālākLVSADA izskatīs iespējamo rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde rīt, 15. jūlijā, izskatīs iespējamo rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei 2026. gada...
Lasīt tālākParedzamība rada drošību – kā bērniem un vecākiem adaptēties pirmsskolā?
Vasara bieži asociējas ar atpūtu un bezrūpību, taču daudzām ģimenēm šis ir arī nozīmīgs pārmaiņu laiks - īpaši tad, ja tuvojas bērna pirmsskolas gaitu uzsākšana. Jūlijs vēl aizvien...
Lasīt tālākZZS iestājas par 100 miljonu eiro finansējumu demogrāfijas pasākumu īstenošanai nākamgad
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri Eviku Siliņu pārskatīt Finanšu ministrijas rosinājumu par nākamā gada valsts budžeta prioritāro pasākumu finansēšanu un uzstāj,...
Lasīt tālākKonstatēts šogad otrais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē; PVD atgādina par biodrošību
Jelgavas novada Glūdas pagastā mājas cūku novietnē ar 6 cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Šogad tas ir jau otrais konstatētais ĀCM uzliesmojums Latvijā. Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākLAA: atteikšanās no apdrošināšanas veselības nozares darbiniekiem – bīstams signāls darba ņēmējiem
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) uzskata, ka Veselības ministrijas priekšlikums budžeta taupīšanas nolūkos atteikties no veselības apdrošināšanas polisēm Veselības ministrijas...
Lasīt tālākRīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām
Ceturtdien, 3. jūlijā, galvaspilsētā gaidāms sen nebijis karstums – saskaņā ar meteorologu prognozēm, gaisa temperatūra var sasniegt pat plus 33 grādus ēnā. Rīgas pašvaldība aicina...
Lasīt tālākValdības dāvana iedzīvotājiem – bedres, brīdina LCB
Satiksmes ministrijas iecere par 12,5 miljoniem eiro nākamajā gadā samazināt finansējumu valsts ceļu remontiem, kā arī papildus atņemt 4,17 miljonu eiro dotāciju pašvaldību ceļiem, nozīmē,...
Lasīt tālāk