Latvijas iedzīvotāji krāj parādus par apkuri
Jo vairāk jāmaksā, jo lielāki parādi – tā varētu raksturot apkures parādu dinamiku Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir apkopojusi datus no 159 novadiem, pilsētām un pagastiem un informē, ka iedzīvotāju apkures parādi šogad ievērojami pieauguši salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Reālais parāds varētu būt uz pusi lielāks, jo šie dati neataino visu situāciju valstī, pieļauj LPS.
Saskaņā ar LPS sniegto informāciju 2012. gada janvārī siltumapgādes parādu apjoms bija 31,75 miljoni latu, bet šogad uz 1. janvāri tas sasniedza 39,67 miljonus latu. Uz šāgada 1. janvāri parādi Latvijas lielajās pilsētās veido 23,49 miljonus latu, savukārt novadu parādi ir 16,42 miljoni latu, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko. LPS uzskata, ka parādsummas pieaugumā vainojams siltuma izmaksu kāpums.
Kā katru gadu cilvēki vairāk norēķinās par ikmēneša maksājumiem, bet vecos parādus nemaksā un par tiem visbiežāk ir iekrājušies pamatīgi soda procenti vai kavējuma nauda. Piemēram, Sējas pagastā tāpat kā Rīgā bija izsludināta akcija par soda naudas dzēšanu. Rīgā to īstenoja pašvaldības uzņēmumi Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pilsētbūvnieks. Galvaspilsētā apmēram puse parādnieku esot šo iespēju izmantojuši, un tie varētu būt vismaz 12 000 rīdzinieku. Savukārt Sējas novadā līdz 1. janvārim iedzīvotāju parāds par komunālajiem maksājumiem kopumā bija vairāk nekā 137 000 latu. Pašvaldība bija piedāvājusi dzēst soda naudu, bet uz to atsaucās vien seši cilvēki. Viņi nomaksājuši visu parāda pamatsummu un tika vaļā no soda procentiem. Vēl daži cilvēki noslēguši vienošanos ar pašvaldību par parāda atmaksas grafiku. Kad būs nomaksāta parāda pamatsumma, arī viņiem soda nauda nebūs jāmaksā. Šī situācija, protams, simtprocentīgi neapliecina faktu, ka iedzīvotāji nemaksā galvenokārt savas nabadzības dēļ, tomēr diezin vai nabagākajos novados cilvēki tāpat vien izvēlētos krāt parādus.
LPS padomnieks Paulis Barons norādījis, ka samaksu par siltumu saņem Krievijas gāzes kompānija Gazprom. Latvijā no Krievijas tiek importēta gāze apmēram 1,9 miljardi kubikmetru gadā (no tā vismaz 60 procentu saņem centralizētā siltumapgāde), par to maksājot ap 414 miljoniem latu. Tādu pašu daudzumu enerģijas no Latvijas izved, eksportējot šķeldu un neapstrādātus kokmateriālus, par ko ienākumi ir trīs reizes mazāki. P. Barons
Pašlaik ir grūti prognozēt, kā šā gada apkures sezona noslogos tiesas un par cik procentiem palielināsies tiesvedību skaits pret komunālajiem parādniekiem. Nereti tikai paziņojums par lietas izskatīšanu tiesā daudziem liek sarosīties un samaksāt. Bet mēdz būt arī citāds iznākums. Pēc tam, kad uzņēmums Smiltenes NKUP vērsās Valkas novada tiesā par parādu piedziņu pret ilgstošiem parādniekiem, tiesa sprieda par labu uzņēmumam. Pagājušā gada aprīlī parādnieku privatizētos dzīvokļus pārdeva izsolē. Uz katru no trim dzīvokļiem esot bijuši astoņi pretendenti, kuri vēlējās to nopirkt.norāda – valsts pelna uz siltumapgādes pakalpojumu pieauguma rēķina, jo pašlaik pievienotās vērtības nodoklis (PVN) siltumapgādei ir 12 procentu, bet pirms vairākiem gadiem bija pieci procenti. Ja tagad ieviestu piecu procentu nodokli, valstij gar degunu aizietu 18 miljoni latu. Lai aprēķinātu, kurš iegūs un kurš zaudēs no PVN samazinājuma, pretī jānoliek izmaksātie pabalsti. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstiem 2012. gadā izmaksāti gandrīz 35 miljoni latu. LPS uzskata, ka GMI finansējums jāapmaksā no valsts budžeta un jāparedz valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstam.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk