• Tweet

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu. Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ceturkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Izaugsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Ekonomikas atveseļošanos veicināja četri būtiski faktori. Pirmkārt, patēriņa atjaunošanās vietējā tirgū – iedzīvotāji sāka vairāk tērēt mazumtirdzniecībai un tas radīja pieprasījumu pārtikas un apstrādes rūpniecībā, kas sāka ražot vairāk.

Otrkārt, preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, ko veicināja Trampa tarifu kari, kad ASV importētāji steidza piepildīt noliktavas ar Eiropā un citās valstīs ražotām precēm. Baltijas, tai skaitā Latvijas, apstrādes rūpniecības ražotāji piedalās Eiropas piegādes ķēdēs, un tas deva pienesumu arī mūsu ekonomikai. Tiesa, paredzams, ka turpmākajos mēnešos ražošanas pieaugums varētu nedaudz sabremzēties, jo pasūtījums eksporta tirgos vairs nav tik liels. Lai gan šī tendence visvairāk skars Lietuvu, kur eksporta īpatsvars ekonomikā ir lielāks nekā Latvijā un Igaunijā kopā, tās ietekmi izjutīs arī mūsu ražotāji. Ja iekšējais patēriņš spēs kompensēt eksporta kritumu, kopējā ietekme uz ekonomiku būs ierobežota.

Treškārt, procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā gadā sāka un turpināja samazināt arī šogad. Oktobrī jau trešajā sēdē pēc kārtas depozīta likme tika atstāsta nemainīga – 2,0 % līmenī un, ņemot vērā mēreno eirozonas izaugsmi, kas vērojama arī trešā ceturkšņa datos, paredzams, ka šie 2,0 % visticamāk tiks saglabāti arī nākamajās sēdēs. Lai gan pastāv iespēja nelielam likmes samazinājumam par 0,25 % nākamgad, ja eirozonas ekonomika sāks izrādīt vājuma pazīmes. Tas pozitīvi ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus ar kredītsaistībām, jo Latvijā vairāk nekā 90 % kredītu ir ar mainīgu procentu likmi. Šie aizdevumi ir piesaistīti Euribor, tāpēc jebkuras izmaiņas likmē ātri atspoguļojas aizņēmēju maksājumos – negatīvi, kad likme kāpj, un pozitīvi, kad tā samazinās. Līdz ar to šogad varam runāt arī par pozitīvām tendencēm kreditēšanas tirgū – kopš pagājušā gada beigām ievērojami pieaudzis no jauna izsniegto kredītu skaits. Sāk augt arī kopējais kredītu portfelis, tai skaitā arī hipotekāro kredītu portfelis. Mājokļu kreditēšanas un iegādes tirgus atdzīvošanās radīs pozitīvu ietekmi uz būvniecības sektoru, kur pēc ilgstošāka stagnācijas perioda, beidzot vērojama izaugsme. Ēku būvniecība šī gada 3. ceturksnī pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, bet viss būvniecības apjoms šī gada deviņos mēnešos pieaudzis par 8,9 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Atjaunojoties būvniecības nozarei un pieaugot būvniecības apjomiem, iegūs arī izstrādes rūpniecība, piemēram, smilts, grants, cementa u.c. būvmateriālu ražošana – šiem apjomiem arī vajadzētu pieaugt.

Arī izsniegtie uzņēmumu kredīti kopš pagājušā gada beigām piedzīvo strauju lēcienu, un tas nozīmē, ka uzņēmumi ir gatavi aizņemties un ieguldīt attīstībā. Jauna nauda, kas nonāk ekonomikā, pateicoties kreditēšanai, rada pozitīvu ietekmi kopējai ekonomikai.

Vēl viens izaugsmi veicinošs faktors ir sekmīgāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, kas iepriekšējos gados noritēja lēnāk, nekā būtu vēlams. Šogad šis process ir ievērojami paātrinājies – paredzēts, ka gada laikā tiks apgūti 1,4 miljardi eiro, un jau deviņu mēnešu laikā bija izmantots teju miljards. Tā kā Latvijai šo līdzekļu izmantošanai atlicis vien vairāk kā gads, būtiski saglabāt iesākto tempu, kas sniegs papildu impulsu ekonomikas izaugsmei.

Inflācija augstāka nekā vidēji eirozonā, bet pirktspēja uzlabojusies

Inflācija Baltijas valstīs šogad ir bijusi lielāka nekā vidēji eirozonā, kur tā sasniedz aptuveni

2 %. Latvijā un Lietuvā tā ir nedaudz virs 4 %, bet Igaunijā – 5 %. Papildu spiedienu uz inflāciju Latvijā, salīdzinot ar 2024. gadu, radījis pārtikas un energoresursu cenu kāpums.

Lai gan mazumtirdzniecības cenas ir kāpušas, lielākajai daļai iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. To veicinājis algu kāpums – bruto atalgojums palielinājies par aptuveni 8 %, bet neto izteiksmē reālais ienākumu pieaugums sasniedzis 10 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šo izaugsmi būtiski veicinājušas darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, ievērojami uzlabojies arī patērētāju noskaņojums. Gada sākumā šajā rādītājā bija neliels kritums ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ, bet, sākot ar otro ceturksni, noskaņojums atkal ir uzlabojies un paredzams, ka iekšējais patēriņš turpinās augt. To redzam arī septembra datos – mazumtirdzniecības rādītāji pieauga par 2,6 %.

Dati liecina, ka iedzīvotāji varētu tērēt vēl vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi, jo strauji pieaug līdzekļu atlikumi banku kontos. Tas atklāj pretrunu starp iedzīvotāju finanšu potenciālu un reālo rīcību. Cilvēki ir ļoti piesardzīgi, netērē naudu un patur to savos karšu vai norēķinu kontos, neradot pienesumu ekonomikai, un nauda nevairo naudu.

Darba roku trūkums un algu kāpums maina Baltijas konkurētspēju

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikai ir darba tirgus – tas joprojām ir saspringtā situācijā, jo trūkst darbinieku un demogrāfijas rādītāji nesola uzlabojumus – nav sagaidāma jaunās paaudzes ienākšana darba tirgū, kas masveidā varētu uzlabot darbaspēka piedāvājumu. Darbinieku pieprasījums saglabājas ļoti liels un līdz ar to kāpj arī algas. Algu pieauguma temps Latvijā pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, kas norāda uz produktivitātes samazināšanos – darba izmaksas pieaug straujāk nekā radītā pievienotā vērtība.

Kopumā Baltijas reģionam pamazām zūd lētā darbaspēka priekšrocība pret citām ES valstīm, un tas nedaudz bremzē jaunu ārvalstu investīciju ieplūšanu. Tiesa, jāpiebilst, ka absolūtos skaitļos Baltijas reģiona un eirozonas darba algu starpība vēl ir diezgan liela – joprojām esam reģions ar vienām no zemākajām algām. Tomēr redzam, ka jaunu ārvalstu investīciju aktivitāte saglabājas pietiekami labā līmenī, apliecinot investoru ticību reģionam, neraugoties uz paaugstināto ģeopolitiskā riska līmeni.

Latvijas ekonomika eirozonas kontekstā

Latvijas ekonomika pieaug nedaudz straujāk nekā vidēji eirozonā, kur labi izskatās Francija un Spānija, bet citas valstis stagnē, tostarp Vācija, kur izaugsme šajā gadā tiek prognozēta tuvu nullei. Latvijai šogad tiek prognozēts aptuveni 1,4 – 1,5 % IKP pieaugums, bet nākamgad – ap 2 %. Lietuvas ekonomikai tiek lēsta straujāka izaugsme – šogad ap 3,5 % un nākamajā gadā aptuveni 2,5 %. Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozes ir līdzīgas kā Latvijā – ap 1,5 % šogad un 2,0 % līdz 2,3 % nākamgad.

Ekonomikas izaugsmi var kavēt nepārdomāta nodokļu politika. Piemēram, Igaunijā šogad pieņemtais lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli jau bremzē iekšējo patēriņu un kopējo ekonomikas aktivitāti. Latvijā, ņemot vērā nākamgad gaidāmās vēlēšanas, maz ticams, ka politiķi uzdrošināsies īstenot būtiskas nodokļu izmaiņas. Tā vietā valdība nolēmusi aizņemties, lai nodrošinātu papildu līdzekļus aizsardzībai un citām prioritārām nozarēm. Tomēr ilgtermiņā būtu svarīgi rūpīgāk izvērtēt valsts izdevumus un meklēt iespējas tos optimizēt, jo pēdējos gados darba samaksas kāpums publiskajā sektorā bijis straujāks nekā privātajā. Tas liecina, ka valsts tēriņi pieaug pārāk strauji, radot spiedienu uz budžetu un parāda līmeni. Nepieciešama sabalansētāka un ilgtspējīgāka fiskālā politika.

Nākamgad ir svarīgi turpināt sekmīgi apgūt ES fondu līdzekļus, lai veicinātu investīcijas un nodrošinātu stabilu kapitāla ieplūdi ekonomikā. Savukārt uzņēmējiem ir labvēlīgs brīdis ieguldījumiem savas darbības attīstībā – procentu likmes joprojām ir salīdzinoši zemas un prognozējamas, kas mazina nenoteiktību par finansējuma izmaksām. Ir piemērots laiks aizņemties un investēt nākotnes izaugsmē.

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists