Latvijas Bankas ekonomiste: Eirozona Latvijai ir stabilitātes enkurs ilgtspējīgai izaugsmei
Lai īstenotu savas intereses, Latvija nevar kā mazs kuģītis viena pati dreifēt plašajos pasaules ūdeņos – mūsu ceļš ir ejams kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, veidojot spēcīgu eirozonas valstu kodolu kā stabilitātes enkuru ilgtspējīgai izaugsmei, vietnē “www.makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika.
Vērojot, kā pēdējā gada laikā Eiropas Savienība (ES) ir risinājusi samilzušās finanšu, ekonomikas un konfidences problēmas, ekonomiste secina, ka “krīze ir kārtīgi iekustinājusi birokrātiskos ES lēmumu pieņemšanas mehānismus un līdz kaulam testējusi dalībvalstu spēju un vēlmi kopīgi un ātri rīkoties”.
Par ES dalībvalstu spēju un vēlmi risināt aktuālās problēmas kopā, nevis tikai divpusēji, trīspusēji un citos formātos, liecinot fakts, ka 2011.gadā ES valstu vadītāji ierasto 2-4 reižu vietā Briselē sanāca kopā astoņas reizes. Tādējādi par vairākiem aktuāliem jautājumiem tika diskutēts visaugstākajā politiskajā līmenī, pastiprinot nacionālo piederību un atbildību par ES līmenī nolemtā īstenošanu.
Pēc Allikas sacītā, līdzšinējā pieredze ir likusi dalībvalstīm atzīt, ka katra no tām nedzīvo uz izolētas salas un nacionāli pieņemti lēmumi ietekmē arī citas ES dalībvalstis. Turklāt Ekonomikas un monetārajā savienībā ciešāka integrācija ir neizbēgama, ja tās dalībvalstis vēlas stiprināt eirozonu.
“Šajā nolūkā ar Eiropas fiskālo paktu dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka visas svarīgākās ekonomikas politikas reformas, ko tās plāno veikt nacionālajā līmenī, tiks apspriestas un savstarpēji koordinētas eirozonas līmenī. Dalībvalstīm būs arī pienākums informēt ES institūcijas par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem,” teica ekonomiste.
Viņas vērtējumā, līdzšinējie notikumi apliecina, ka Eiropai ir vēlme un motivācija saglabāt eiro, tāpēc tās valstis, kas vēlas stiprināt eirozonu, īstenojot atbildīgu fiskālo politiku nacionālajā līmenī un nodrošinot ciešāku sadarbību ES līmenī, veidos eirozonas kodolu. Eiropas fiskālais pakts paredz, ka tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas 12 no 17 eirozonas valstīm.
“Tajā pašā laikā eirozonas valstīm Eiropas fiskālais pakts ir kā sava veida tests to spējai ne tikai pārsteidzoši ātri pieņemt daudzsološus lēmumus, bet arī nodrošināt to pilnvērtīgu ieviešanu, tai skaitā bargi, bet vienlīdzīgi vēršoties pret visiem tiem, kas nepilda un pārkāpj kopējos nupat apstiprinātos spēles noteikumus. Līdz šim pieņemto lēmumu ieviešana arī noteiks, vai paveiktais tiešām stiprinās eirozonu,” norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Savukārt Latvijas pieņemto lēmumu šā gada 2.martā parakstīt Eiropas fiskālo paktu un paužot apņemšanos nodrošināt tā ieviešanu Allika vērtē nevis kā Latvijas ietērpšanu “vienotā Eiropas finanšu disciplīnas kostīmā”, bet vispirms kā sava veida piederības apliecinājumu to valstu grupai, kas atbalsta atbildīgu un ilgtspējīgu ekonomikas politiku.
“Atbildīga attieksme pret valsts finansēm ir pašas Latvijas interesēs, jo tikai tā var samazināt parāda nastu nākošajām paaudzēm un panākt ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsvēra ekonomiste.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk