Latvijas Bankas ekonomiste: Eirozona Latvijai ir stabilitātes enkurs ilgtspējīgai izaugsmei
Lai īstenotu savas intereses, Latvija nevar kā mazs kuģītis viena pati dreifēt plašajos pasaules ūdeņos – mūsu ceļš ir ejams kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, veidojot spēcīgu eirozonas valstu kodolu kā stabilitātes enkuru ilgtspējīgai izaugsmei, vietnē “www.makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika.
Vērojot, kā pēdējā gada laikā Eiropas Savienība (ES) ir risinājusi samilzušās finanšu, ekonomikas un konfidences problēmas, ekonomiste secina, ka “krīze ir kārtīgi iekustinājusi birokrātiskos ES lēmumu pieņemšanas mehānismus un līdz kaulam testējusi dalībvalstu spēju un vēlmi kopīgi un ātri rīkoties”.
Par ES dalībvalstu spēju un vēlmi risināt aktuālās problēmas kopā, nevis tikai divpusēji, trīspusēji un citos formātos, liecinot fakts, ka 2011.gadā ES valstu vadītāji ierasto 2-4 reižu vietā Briselē sanāca kopā astoņas reizes. Tādējādi par vairākiem aktuāliem jautājumiem tika diskutēts visaugstākajā politiskajā līmenī, pastiprinot nacionālo piederību un atbildību par ES līmenī nolemtā īstenošanu.
Pēc Allikas sacītā, līdzšinējā pieredze ir likusi dalībvalstīm atzīt, ka katra no tām nedzīvo uz izolētas salas un nacionāli pieņemti lēmumi ietekmē arī citas ES dalībvalstis. Turklāt Ekonomikas un monetārajā savienībā ciešāka integrācija ir neizbēgama, ja tās dalībvalstis vēlas stiprināt eirozonu.
“Šajā nolūkā ar Eiropas fiskālo paktu dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka visas svarīgākās ekonomikas politikas reformas, ko tās plāno veikt nacionālajā līmenī, tiks apspriestas un savstarpēji koordinētas eirozonas līmenī. Dalībvalstīm būs arī pienākums informēt ES institūcijas par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem,” teica ekonomiste.
Viņas vērtējumā, līdzšinējie notikumi apliecina, ka Eiropai ir vēlme un motivācija saglabāt eiro, tāpēc tās valstis, kas vēlas stiprināt eirozonu, īstenojot atbildīgu fiskālo politiku nacionālajā līmenī un nodrošinot ciešāku sadarbību ES līmenī, veidos eirozonas kodolu. Eiropas fiskālais pakts paredz, ka tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas 12 no 17 eirozonas valstīm.
“Tajā pašā laikā eirozonas valstīm Eiropas fiskālais pakts ir kā sava veida tests to spējai ne tikai pārsteidzoši ātri pieņemt daudzsološus lēmumus, bet arī nodrošināt to pilnvērtīgu ieviešanu, tai skaitā bargi, bet vienlīdzīgi vēršoties pret visiem tiem, kas nepilda un pārkāpj kopējos nupat apstiprinātos spēles noteikumus. Līdz šim pieņemto lēmumu ieviešana arī noteiks, vai paveiktais tiešām stiprinās eirozonu,” norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Savukārt Latvijas pieņemto lēmumu šā gada 2.martā parakstīt Eiropas fiskālo paktu un paužot apņemšanos nodrošināt tā ieviešanu Allika vērtē nevis kā Latvijas ietērpšanu “vienotā Eiropas finanšu disciplīnas kostīmā”, bet vispirms kā sava veida piederības apliecinājumu to valstu grupai, kas atbalsta atbildīgu un ilgtspējīgu ekonomikas politiku.
“Atbildīga attieksme pret valsts finansēm ir pašas Latvijas interesēs, jo tikai tā var samazināt parāda nastu nākošajām paaudzēm un panākt ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsvēra ekonomiste.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālāk