• Tweet

Lai īstenotu savas intereses, Latvija nevar kā mazs kuģītis viena pati dreifēt plašajos pasaules ūdeņos – mūsu ceļš ir ejams kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, veidojot spēcīgu eirozonas valstu kodolu kā stabilitātes enkuru ilgtspējīgai izaugsmei, vietnē “www.makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika.

Vērojot, kā pēdējā gada laikā Eiropas Savienība (ES) ir risinājusi samilzušās finanšu, ekonomikas un konfidences problēmas, ekonomiste secina, ka “krīze ir kārtīgi iekustinājusi birokrātiskos ES lēmumu pieņemšanas mehānismus un līdz kaulam testējusi dalībvalstu spēju un vēlmi kopīgi un ātri rīkoties”.

Par ES dalībvalstu spēju un vēlmi risināt aktuālās problēmas kopā, nevis tikai divpusēji, trīspusēji un citos formātos, liecinot fakts, ka 2011.gadā ES valstu vadītāji ierasto 2-4 reižu vietā Briselē sanāca kopā astoņas reizes. Tādējādi par vairākiem aktuāliem jautājumiem tika diskutēts visaugstākajā politiskajā līmenī, pastiprinot nacionālo piederību un atbildību par ES līmenī nolemtā īstenošanu.

Pēc Allikas sacītā, līdzšinējā pieredze ir likusi dalībvalstīm atzīt, ka katra no tām nedzīvo uz izolētas salas un nacionāli pieņemti lēmumi ietekmē arī citas ES dalībvalstis. Turklāt Ekonomikas un monetārajā savienībā ciešāka integrācija ir neizbēgama, ja tās dalībvalstis vēlas stiprināt eirozonu.

“Šajā nolūkā ar Eiropas fiskālo paktu dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka visas svarīgākās ekonomikas politikas reformas, ko tās plāno veikt nacionālajā līmenī, tiks apspriestas un savstarpēji koordinētas eirozonas līmenī. Dalībvalstīm būs arī pienākums informēt ES institūcijas par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem,” teica ekonomiste.

Viņas vērtējumā, līdzšinējie notikumi apliecina, ka Eiropai ir vēlme un motivācija saglabāt eiro, tāpēc tās valstis, kas vēlas stiprināt eirozonu, īstenojot atbildīgu fiskālo politiku nacionālajā līmenī un nodrošinot ciešāku sadarbību ES līmenī, veidos eirozonas kodolu. Eiropas fiskālais pakts paredz, ka tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas 12 no 17 eirozonas valstīm.

“Tajā pašā laikā eirozonas valstīm Eiropas fiskālais pakts ir kā sava veida tests to spējai ne tikai pārsteidzoši ātri pieņemt daudzsološus lēmumus, bet arī nodrošināt to pilnvērtīgu ieviešanu, tai skaitā bargi, bet vienlīdzīgi vēršoties pret visiem tiem, kas nepilda un pārkāpj kopējos nupat apstiprinātos spēles noteikumus. Līdz šim pieņemto lēmumu ieviešana arī noteiks, vai paveiktais tiešām stiprinās eirozonu,” norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Savukārt Latvijas pieņemto lēmumu šā gada 2.martā parakstīt Eiropas fiskālo paktu un paužot apņemšanos nodrošināt tā ieviešanu Allika vērtē nevis kā Latvijas ietērpšanu “vienotā Eiropas finanšu disciplīnas kostīmā”, bet vispirms kā sava veida piederības apliecinājumu to valstu grupai, kas atbalsta atbildīgu un ilgtspējīgu ekonomikas politiku.

“Atbildīga attieksme pret valsts finansēm ir pašas Latvijas interesēs, jo tikai tā var samazināt parāda nastu nākošajām paaudzēm un panākt ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsvēra ekonomiste.

Avots: nra.lv