• Tweet

Neraugoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, Latvijas Bankā uz tuvāko nākotni raugās piesardzīgi un savu ekonomikas izaugsmes prognozi nemainīs.

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

Finanšu ministrija (FM) komentējusi, ka ārējie faktori joprojām saglabājas Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīgi, ļaujot sagaidīt stabili augstu izaugsmi arī nākamajos ceturkšņos. Šeit gan jāatzīmē, ka ekonomiskā situācija pasaulē vairs nav tik optimistiski vērtējama kā gada sākumā.

“Neskatoties uz neseno ASV un ES vienošanos par jaunu tirdzniecības ierobežojumu neieviešanu, pasaulē joprojām saglabājas augošas protekcionisma tendences, kavējot globālo tirdzniecību un vājinot Latvijas eksporta iespējas. Arī ES ekonomikas izaugsme vairs nav tik strauja, kā tika sagaidīts iepriekš, un vadošās starptautiskās organizācijas jau ir sākušas mazināt Eiropas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, to balstot galvenokārt uz lēnākiem izaugsmes tempiem eirozonas lielajās valstīs, pirmkārt, Vācijā. Kopumā, pēc jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm, ES ekonomika šogad varētu augt par 2,1%, salīdzinot ar pavasarī prognozētajiem 2,3%. Arī Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes kopumā ir nedaudz samazinātas un ir par 0,1 procentpunktu zemākas nekā pavasarī, tomēr Latvijas tirdzniecības partnervalstu kopējā izaugsme ar 2,7% joprojām saglabājas būtiski augstāka nekā vidēji ES,” teikts ministrijas paziņojumā.

Arī Latvijas Banka nav tik optimistiska un norāda uz vairākiem faktoriem, kas nosaka, ka ekonomikas izaugsme nemaz nevarētu būt tik strauja.

“Pasaulē ir tirdzniecības karu draudi, tātad arvien samilst šis ārējais risks. Kas nozīmē – no ārējās vides viedokļa mums arī ir tādi lielāki riski un uztraukums, kas notiks nākamajos ceturkšņos,” LTV norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Finanšu ministrija tikmēr norādījusi, ka vienlaikus ar ārējo risku paaugstināšanos jāpiemin, ka arī iekšējie riski Latvijas ekonomikas attīstībai pašlaik ir vairāk lejupvērsti, īpaši saistībā ar situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un atsevišķās jomās jau ir iezīmējies darbaspēka trūkums. “Tas vienlaikus ar produktivitātes pieaugumam neatbilstošu algu kāpumu un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs potenciāli var samazināt ekonomikas izaugsmes tempus nākamajos gados, kamēr tuvāko ceturkšņu izaugsmei priekšnosacījumi vēl aizvien ir visai labi,” uzskata ekonomisti.

Latvijas Banka paziņojuši, ka savu IKP prognozi 2018.gadam nemainīšot. Tā paredz 3,9% pieaugumu.

Foto: Pixabay