• Rīga
    Partly sunny
    21°C
     
05/06/2020, Kategorija: Ekonomika, Finanses, bankas, Svarīgākais

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7.5% (2020. gada marta prognoze – kritums 6.5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0.5%). Gaidāms, ka 2021. gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme (6.7%), bet inflācija būs 0.2%.

Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi pasaules ekonomisko izaugsmi. Lai gan uzliesmojuma vilnis ir mazinājies un vairākas valstis plāno pakāpeniski atjaunot ekonomisko aktivitāti, joprojām saglabājas liela nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Centrālās bankas un valstu valdības ir aktīvi reaģējušas, ieviešot atbalstošus monetārās un fiskālās politikas pasākumus.

Starptautiskās institūcijas prognozē pasaules IKP sarukumu 2020. gadā. Arī eiro zonā jau šā gada 1. ceturksnī reģistrēts ekonomiskās aktivitātes kritums, un ekonomiskā noskaņojuma rādītāju samazināšanās līdz vēsturiski zemiem līmeņiem liecina, ka 2. ceturksnī kritums ir pastiprinājies.

Latvijas Bankas vērtējumā ekonomiskā vide kopš martā publicētajām prognozēm ir pasliktinājusies. Jaunākajās prognozēs iekļauta ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 9. jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa pasākumu tiek pakāpeniski atviegloti. Tomēr Latvijas IKP 1. ceturkšņa rezultāts bija pieticīgs, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji būtiski pasliktinājās un arī ārējā pieprasījuma novērtējums ir vājāks nekā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā. Latvijas Bankas aktualizētā IKP prognoze 2020. gadam ir –7.5% (marta prognoze bija –6.5%).

Aktualizētā prognoze liecina, ka ierobežojumi pakalpojumu jomā (publisko un privāto pasākumu atcelšana) un liegtās ceļošanas iespējas būtiski mazina patēriņu, ko sašaurina arī ienākumu kritums. Nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas radīto seku smagumu un to ilgumu, liek iedzīvotājiem būt piesardzīgiem tēriņos, tādējādi patēriņa kritums tiek lēsts lielāks nekā rīcībā esošo ienākumu samazinājums. Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ izsīkstot tūristu plūsmai un gaisa satiksmes pasažieru pārvadājumiem, būtiski cieš pakalpojumu eksports. Vienlaikus visaptverošs aktivitātes sarukums ārējos tirgos mazina preču eksporta noietu.

Prognozēta nozīmīga investīciju samazināšanās 2020. gadā. Lai gan investīcijas balstīs valdības lēmumos noteiktā publisko investīciju palielināšana, tomēr augstā nenoteiktība atturēs jaunu privāto investīciju plūsmu.

Valdības atbalsta pasākumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām grūtību pārvarēšanai krīzes laikā un plānotās publiskās investīcijas tautsaimniecības stimulēšanai rada fiskālā deficīta pieaugumu virs 7% no IKP (šajā prognozē iekļauti fiskālie pasākumi, kas pieņemti līdz 25. maijam). Fiskālā deficīta palielināšanu šīs krīzes laikā atbalsta Eiropas Komisija, atļaujot elastīgi rīkoties ar budžeta finansēm krīzes ietekmes mazināšanai tiktāl, cik tas neapdraud valsts finanšu ilgtspēju. Vienlaikus valdība var sniegt būtisku atbalstu, jo šajā krīzē Latvijai ir iespējas aizņemties ārējos tirgos, palielinot valdības parādu tuvu 50% no IKP.

Pieņemot, ka pakāpeniska tautsaimniecības atveseļošanās varētu atsākties 2020. gada 2. pusgadā, Latvijas Banka prognozē IKP palielināšanos 2021. gadā par 6.7%. Tomēr šādā scenārijā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pēc būtiskās ierobežošanas un pieprasījuma un konfidences šokiem paredzēta neviendabīga, prognožu periodā (t.i., līdz 2022. gadam) nesasniedzot pirms krīzes prognozēto apjomu, bet līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniedzot 2021. gada beigās ar nozīmīgām atšķirībām nozaru dalījumā.

Dati liecina, ka būvniecība bija starp nozarēm, kuru izaugsme 1. ceturksnī bijusi vismazāk traucēta, turklāt valdības atbalsta pasākumi investīciju jomā turpinās veicināt nozares izaugsmi. Noturīgāks pieprasījums saglabāsies pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pēc lauksaimniecības produktiem; paredzama arī jaunu IT risinājumu nepieciešamība. Šie faktori var balstīt minēto nozaru aktivitāti.

Savukārt ar viesmīlību un plašiem kultūras un izklaides pasākumiem saistītajās jomās izaugsme atjaunosies vien pakāpeniski, dominējot iedzīvotāju piesardzībai. Transporta nozares aktivitātes atjaunošanos papildus kavēs jau agrāk aktuāli, ar Covid-19 pandēmiju nesaistīti faktori. Tāpēc šo nozaru izaugsme atjaunosies lēnāk un tās ilgāk atpaliks no iepriekš sasniegtā līmeņa.

Aprīlī un maijā inflācija noslīdēja zem nulles – to noteica gan straujā naftas cenu krituma ietekme uz degvielas un siltumenerģijas cenām, gan mērenāka pakalpojumu cenu dinamika Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Latvijas Banka 2020. un 2021. gada inflāciju prognozē tuvu nullei (attiecīgi 0.0% un 0.2%). Šī prognoze ir nedaudz zemāka nekā martā publicētā, jo naftas cena noturējās zemā līmenī ilgāk, nekā iepriekš paredzēts.

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai noteiktie ierobežojumi strauji ietekmēja darba tirgu, jo uzņēmumi vairs nevarēja turpināt darbību iepriekšējā apjomā. Tomēr bezdarba pieaugums prognozējams mazāks nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā, valdībai sniedzot atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemā ekonomiskā aktivitāte liek uzņēmējiem apsvērt izmaksu optimizāciju un tādējādi arī darbaspēka izmaksu mazināšanu. Turklāt bezdarba rezultātā augošā darbaspēka pieejamība neveicinās algu palielināšanos, arī ekonomiskajai aktivitātei atjaunojoties, tādējādi vājinot cenu pieaugumu arī nākamajā gadā.

Latvijas Bankas ekonomisti atsevišķos scenārijos ir novērtējuši gan labvēlīgākas, gan nelabvēlīgākas situācijas attīstības nekā prognožu pamata scenārijā ietekmi uz tautsaimniecību.

Apjomīgais Eirosistēmas monetārās politikas un valdību fiskālās politikas atbalsts ne tikai mazina Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi krīzes smagākajā posmā, bet arī nodrošina spēcīgu izaugsmes stimulu tautsaimniecības atveseļošanās laikā pēc krīzes. Atbalstu nozīmīgi papildina Eiropas Komisijas aktualizētais priekšlikums par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un atveseļošanās instrumentu, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu dalībvalstu tautsaimniecību stimulēšanai un uzlabo nākotnes perspektīvu investoru skatījumā. Šādā scenārijā Covid-19 izplatības mazināšanās Eiropā un līdz šim īstenoto piesardzības pasākumu atvieglošana gan iekšzemē, gan ārvalstīs padarītu optimistiskāku mājsaimniecību noskaņojumu un ļautu straujāk atjaunot ierobežoto patēriņu, samazinot krīzes sākumposmā izveidotos piesardzības uzkrājumus. Covid-19 pandēmijas ātra un veiksmīga ierobežošana globālā mērogā, kā arī efektīvu atbalsta instrumentu izmantošana ļautu labvēlīgākajā scenārijā prognozēt mazāku IKP kritumu 2020. gadā (6.3%) un strauju tautsaimniecības atveseļošanos nākamajos gados.

Vienlaikus tautsaimniecības izaugsmes prognožu pamata scenārijs neiekļauj otro vīrusa izplatības vilni. Tomēr, ja līdz ar pakāpenisku sociālo ierobežojumu atcelšanu Covid-19 izplatība no jauna uzliesmotu un medicīnisks risinājums vēl nebūtu pieejams, tas radītu nepieciešamību atjaunot un uzturēt stingrus ierobežojumus. Šāds nelabvēlīgāks scenārijs Latvijas Bankas prognozē iezīmē IKP sarukumu šogad par 13.5% un arī ilgāku tautsaimniecības atveseļošanos, nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, visā prognožu periodā (līdz 2022. gadam). Pat ja sabiedrība daļēji jau būtu pielāgojusies dzīvei jaunajos apstākļos un ierobežojumu radītās ekonomiskās sekas varētu būt mazākas nekā ārkārtējās situācijas sākumperiodā, saasinātā ar nākotnes izredzēm saistītā nenoteiktība izraisītu būtiski lielāku tautsaimniecības dalībnieku konfidences un pieprasījuma šoku.

Piesardzīgāka mājsaimniecību un investoru uzvedība vēl vairāk vājinātu un attālinātu patēriņa un investīciju atjaunošanos, savukārt grūtībās nonākušie uzņēmumi būtu spiesti nozīmīgāk pārskatīt izdevumu, t.sk. darbaspēka izmaksu, pozīcijas. Mazāk investīciju un augstāks strukturālais bezdarbs vājinātu arī tautsaimniecības potenciālu vidējā termiņā.

946 skatījumi




Video

Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 38 cilvēki

23/07/2021

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 38 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi un nav saņemti ziņojumi par mirušiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas domes deputāti lems par kārtības situāciju Vērmaņdārzā

23/07/2021

Šodien plkst.10 notiks Rīgas domes Mājokļu un vides, kā arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā tiks lemts par kārtības nodrošināšanu Vērmanes...

Lasīt tālāk
Video

Sagaidāms, ka Latvijā šī gada jūlijs kļūs par karstāko mēnesi meteoroloģisko novērojumu vēsturē

23/07/2021

Līdz ar vēl vienu karstuma vilni, kurš aizsāksies svētdien, šī gada jūlijs, iespējams, kļūs par karstāko mēnesi Latvijā kopš 1924. gada. Nākamās darba nedēļas pirmajā pusē vēl...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā konstatēti 44 Covid-19 saslimšanas gadījumi

22/07/2021 | Autors: Labdien.lv redakcija

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 44 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi un nav saņemti ziņojumi par mirušiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)...

Lasīt tālāk
Video

NVD: Vakcīnu krājumi Latvijā ir pietiekoši, lai nodrošinātu intensīvu vakcinācijas tempu

22/07/2021

Šobrīd vakcīnu pret Covid-19 daudzums Latvijā ir pietiekams, lai nodrošinātu intensīvu vakcinācijas tempu – Pfizer (Comirnaty) 393960 devas, Moderna (Spikevax) – 100300 devas, AstraZeneca...

Lasīt tālāk
Video

Muižniece: Skolēnu vakcinācijai pagaidām ir jābūt brīvprātīgai

22/07/2021 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Nākamajā mācību gadā, kad pedagogiem plānots prasīt obligātus Covid-19 drošības sertifikātus, izglītības sistēmu varētu pamest ap 1000 pedagogu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes"...

Lasīt tālāk
Video

Bērnu slimnīcā pieaug ar infekcijas slimībām sasirgušu pacientu skaits; lielākoties slimo ar zarnu trakta infekcijām

22/07/2021 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Bērnu slimnīcā strauji pieaug ar infekcijas slimībām sasirgušu pacientu skaits, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina BKUS Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta...

Lasīt tālāk
Video

Vakcinācija pret saslimstību ar Covid-19 gadatirgos notiks 10 vietās visā Latvijā

22/07/2021

Šonedēļ izbraukuma vakcinācijas pret Covid-19 notiks Gulbenē, Valmierā, Skultē, Ādažos, Cesvainē, Krāslavā, Smiltenē, Smārdes pagastā, Aucē un Bērzgalē. Izbraukuma vakcinācija notiek...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 62 cilvēki

21/07/2021

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 62 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, saņemti ziņojumi par diviem mirušiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)...

Lasīt tālāk
Video

Zavadska: Sabiedrībai šobrīd ir svarīgāka pieaugušo un riska grupu vakcinācija

21/07/2021 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Vakcīnu pret Covid-19 lietošanu dažādu vecuma grupu bērniem turpinās, taču slimība bīstamāka ir citām iedzīvotāju grupām. Sabiedrībai kopumā ir daudz svarīgāk, lai pret saslimšanu...

Lasīt tālāk