Latvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem un kopīgi pārrunātu katras institūcijas kompetencē esošos instrumentus, kas situāciju risinātu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikšanās laikā akcentēja: “Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, tas lielā mērā noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām un pārtikas patēriņa cenās neesam vērojuši lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās. Tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva. Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu Ekonomikas ministrijai padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus.”
Tikšanās laikā Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste iepazīstināja ar Latvijas Bankas analīzi un secinājumiem. Pašlaik cenu pieaugumu uztur pārtikas un pakalpojumu cenu pārmaiņas, bet energoproduktiem ir tendence kļūt nedaudz lētākiem. Pārtikas cenu inflācija, ietverot alkoholu un tabaku, aprīlī sasniegusi 7,6% (bez alkohola un tabakas – 7,4%).
Latvijas Banka uzskata, ka kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu.
Latvijas Banka atbalsta dažādus konkurenci veicinošus pasākumus, piemēram, iespēju ērti salīdzināt produktu cenas un patērētāju informēšanu par zemāko cenu piedāvājumiem, jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū un aktīvāku konkurences uzrauga darbu ar dominējošajiem tirgus dalībniekiem, lai veicinātu patērētājiem draudzīgāku tirgus piedāvājumu. Šie būtu soļi pareizajā virzienā, kam varētu būt pozitīva ietekme.
Vēl par tēmu:
Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālāk