Latvijas Banka laiž klajā monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāžas otro daļu

Latvijas Bankā no otrdienas, 11. decembrī, tirdzniecībā būs pieejama kolekciju monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāžas otrā daļa. Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
“Ņemot vērā lielo interesi par kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, ar prieku informējam, ka nākamā tirāžas daļa – gandrīz 400 eksemplāru – nonāks tirdzniecībā jau 11.decembrī,” teikts Latvijas Bankas publiskotajā paziņojumā.
2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.
Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.
Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.
Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas.
Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.
Saskaņā ar mākslinieces I. Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.
Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.
17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.
Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.
Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Prēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālāk