Latvijas Banka izlaiž “Veiksmes monētu”

Šodien, 24. novembrī, Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu “Veiksmes monēta”, uz kuras attēlots ceriņzieds – pieclapīte. Monēta aicina ne tikai cerēt, bet arī darīt, un, kad abas šīs lietas satiekas, rodas veiksme.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 24. novembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka veiksme var būt nejauša, tomēr, atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās “cūkas laime”, kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. “Cūkas veiksmes” nemēdz būt.
Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Tautas ticējums vēsta, ka, atrodot pieclapīti, tā ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas.
Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta, atšķirībā no īstās ceriņu pieclapītes, nav ēdama. To dāvina vai patur sev, lai veiksmes enerģija vienmēr pavada monētas īpašnieku. Tikai šad un tad ar pirkstu galiem monētas kapsulai viegli jāpieskaras, lai veiksme ir pašam, tuvajiem un mīļajiem, un visai Latvijai. Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta sniedz iespēju negaidīt pavasari, labākus laikus vai laimi, bet kalt savu veiksmi pašam.
Monētas aversā atveidots ceriņu zieds ar piecām lapiņām, kas klāts ar krāsu druku, bet reversā – ceriņa ziedu ķekars, kurā starp daudzajiem mazajiem ziediem atrodama arī viena veiksmīgā pieclapīte.
“Veiksmes monētas” grafisko dizainu veidojis pieredzējis monētu mākslinieks Arvīds Priedīte, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors, bet plastisko modeli – Jānis Strupulis.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk