Latvijas Banka izlaiž “Veiksmes monētu”

Šodien, 24. novembrī, Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu “Veiksmes monēta”, uz kuras attēlots ceriņzieds – pieclapīte. Monēta aicina ne tikai cerēt, bet arī darīt, un, kad abas šīs lietas satiekas, rodas veiksme.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 24. novembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka veiksme var būt nejauša, tomēr, atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās “cūkas laime”, kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. “Cūkas veiksmes” nemēdz būt.
Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Tautas ticējums vēsta, ka, atrodot pieclapīti, tā ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas.
Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta, atšķirībā no īstās ceriņu pieclapītes, nav ēdama. To dāvina vai patur sev, lai veiksmes enerģija vienmēr pavada monētas īpašnieku. Tikai šad un tad ar pirkstu galiem monētas kapsulai viegli jāpieskaras, lai veiksme ir pašam, tuvajiem un mīļajiem, un visai Latvijai. Latvijas Bankas ceriņveiksmes monēta sniedz iespēju negaidīt pavasari, labākus laikus vai laimi, bet kalt savu veiksmi pašam.
Monētas aversā atveidots ceriņu zieds ar piecām lapiņām, kas klāts ar krāsu druku, bet reversā – ceriņa ziedu ķekars, kurā starp daudzajiem mazajiem ziediem atrodama arī viena veiksmīgā pieclapīte.
“Veiksmes monētas” grafisko dizainu veidojis pieredzējis monētu mākslinieks Arvīds Priedīte, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors, bet plastisko modeli – Jānis Strupulis.
Vēl par tēmu:
Krāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālāk