• Tweet

Otrdien valdības apstiprinātā veselības aprūpes finansēšanas reforma ir nekonkrēta un nesaimnieciska, LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Valdības finansēšanas modeļa rezultātā ir saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. Tas paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālai grupai, vecuma un dzimuma.

Rutkaste norādīja, ka reformā saskata divas lielas problēmas. Viena no lietām, ka plānā esot norādīts, ka līdz 2023. gadam veselības aprūpē ieguldīs vairāk nekā 800 miljonus eiro. Taču nekur nav pateikts, kur šādu naudu valsts iegūs.

“Ja šādu plānu īstenos, tad būtiski būs jāpalielina nodokļi,” teica Rutkaste, pieļaujot, ka tā varētu būt sociālā nodokļa palielināšana par pieciem procentpunktiem. Taču tādā gadījumā Latvija kļūtu par vienu no Eiropas valstīm ar dārgu darbaspēku.

Otra problēma ir izdevumu lietderības kontrole. “Man šī situācija izskatās pēc tādas, ka nāk ziema, māja nav nosiltināta, pa spraugām pūš vējš, bet mēs nolēmām, ka mājās būs silts, nepasakot, kā tas notiks,” secināja Rutkaste.

Pēc viņa domām valdībai nepieciešams mainīt veidu, kā līdzekļi tiek apsaimniekoti, jo jau agrāk esot bijuši dažādi plāni, kas nav izdevušies.

Jau vēstīts, ka valdība izskatīja trīs modeļus.

Pirmajā veselības aprūpes finansēšanas modelī tiktu saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās.

Otrs Latvijas Bankas piedāvātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu. Šajā modelī veselības aprūpes pakalpojumus iepērk gan valsts, gan privātais apdrošinātājs, un ir divi finansēšanas avoti – valsts budžeta ieņēmumi un iedzīvotāju apdrošināšanas prēmiju maksājumi (25-70 eiro). Šajā finansēšanas modelī no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un grūtnieču aprūpe, bet pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši apdrošināšanas maksājumiem.

Ieviešot trešo veselības aprūpes finansēšanas modeli, veselības aprūpes pakalpojumu grozs arī tiktu sadalīts. Par valsts budžeta finansējumu tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, bērnu un grūtnieču aprūpe, savukārt pārējos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu atbilstoši veiktajām iemaksām (obligātais veselības maksājums) proporcionāli ienākumiem.

Foto:Kazejin/https://pixabay.com/en/users/Kazejin-1066962//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/