• Tweet

Nevis reforma, bet sarežģītu pasākumu komplekss, kuru valsts nevar atļauties. Tā premjerministra Māra Kučinska Nodokļu pamatnostādnes novērtējusi Latvijas Banka. Tās ieskatā Kučinska valdība izmaiņas trīs nodokļos pirms vēlēšanām esot apaudzējusi ar populistiskiem pasākumiem, kas varot novest pie finanšu sistēmas stabilitātes iedragāšanas. Ideja par nodokļu reformu ir radusies Latvijas Bankā. Redzot, ka Igaunijas nodokļu sistēma ir kļuvusi konkurētspējīgāka, bankas ekonomisti izstrādāja līdzīgu piedāvājumu un nodeva to valdībai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Nodokļu reforma ietver trīs galvenos pamatelementus – iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu, uzņēmumu ienākumu nodokļa palielināšanu un reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli,” saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Bankas idejas un aprēķini rādīja, ka izmaiņas nodokļos nemazinās ieņēmumus budžetā, bet jau no 2019. gada tos pieaudzēs. Taču valdība spēri soli tālāk. Un līdztekus bankas ekonomikas atveseļošanas stimulatoriem pievienoja minimālās algas celšanu un nodokļu atlaides pensijām un zemajām algām.

“Ir ļoti svarīgi sadalīt tās lietas pareizi, proti, kur ir nodokļu reforma un kur ir nodokļu vai budžeta sastādīšanas elementi, kas, kopā sapludinot, saucas nodokļu sistēmas izmaiņu pamatnostādnes,” norāda Rimšēvičs.

Valdības pievienotās sociālās ieceres radīja 460 miljonu iztrūkumu nākamajā budžetā. Tādēļ nācās meklēt, ar ko to kompensēt. Radās ideja par akcīzes nodokļu celšanu degvielai un alkoholam, kā dažādu nodokļu atvieglojumu atcelšanu, un parādījās runas, ka tas vēl nav viss.

Izmaiņas premjerministrs dzina uz priekšu tempā. Sasauca vienu darba grupu pēc otras. Ja sapulcēs kāds kādu dokumentu neizlasīja un neiebilda, tika pieņemts, ka klātesošais piekritis. Pārliecību, ka reforma “aizies”, deva uzņēmēju organizācijas un arodbiedrības. Ieceres solīja papildus naudu gan darba devējiem, gan ņēmējiem.

LTRK Padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsver, ka skaidrs, ka tur nevar visu izrēķināt līdz detaļām. Reformās ir divas lietas – ir aprēķinu daļa un ticības un pārliecības lieta. Konkrēto reformu izstrādāja tiešām LTRK, LDDK, Latvijas Banka un partneri. Faktiski tas intelektuālais spēks tika savākts un dotajā brīdī maksimums sasniegts.

Pamazām reformai uzradās pretinieki. Pašvaldības ciestu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma. Lielu daļu pašvaldību izdevumus veido maksa par degvielu sabiedriskajam transportam. Ja pieliktu akcīzi dīzeļdegvielai, šie izdevumi augtu.

Reformas izredzes pasliktināja Lemberga pārstāvētā Lielo pilsētu asociācija. Mēri bija panākuši garantijas, ka pašvaldību ienākumi nesamazināsies ne par centu. Savukārt Nacionālajā Trīspusējā sadarbības padomē arodbiedrības izspieda solījumu, ka veselības nozarei ik gadu būs 4% no IKP, kas ir vairāk nekā šobrīd. Arī šī ienākumu starpība valstij būs jākompensē. Dienu pirms valdības sēdes negaidīti iebildumus vēl cēla Ārvalstu investoru padome. Ārvalstu investori uzskata, ka vispirms jāreformē VID, tikai pēc tam nodokļu sistēma.

Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska min, ka uzņēmēji ir norādījuši, ka viņiem administratīvais slogs nodokļu deklarāciju aizpildīšanā ir tikpat svarīgs, cik nodokļu likme. Vajadzētu to reformu nesasteigt un ļaut uzņēmējam laiku tā kā viņu pārdomāt un pieņemt likumu varbūt līdz šī gada beigām, bet pašu likumu sākt piemērot ar 1. janvāri 2019. gada.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka valdība labi iecerēto reformu iedzinusi strupceļā. Pirms valdības sēdes viņš aizgāja konsultēties ar “Vienotības” frakciju un valdībā bankas un “Vienotības” pozīcija sakrita. Pašreizējā veidolā reformu pieņemt nevarot, jo tā var izpostīt budžetu. Banka jau saņēmusi indikācijas, kas Eiropas Komisija neļaus Latvijai palielināt budžeta deficītu.

“Pie nereformētas veselības sistēmas iemest naudu jeb ielikt naudu šajā esošajā sistēmā, nesakārtojot visas šīs te lietas, par ko mēs esam runājuši, skaidru pakalpojuma definēšanu, par cik tas maksā, nenodrošinot to, ka esošā naudas tērēšana tiek kontrolēta no Nacionālā veselības dienesta puses, kuram būtu jāpārtop par valsts apdrošināšanas sabiedrību, šie nauda pie esošajiem 110 miljoniem, kas nākamajā gadā ir paredzēti, parādās vēl 100 miljoni, tad šis te budžets kopā nav savelkams. Bažas ir par to, ka, ja šis budžets nonāk lielākā deficītā, kā tas ir bijis līdz šim, ka plāns B tiek izmantots pievienotās vērtības nodokļa celšana. Un tas, manuprāt, ir nepieņemami,” norāda Rimšēvičs.

Reformas pretinieku iebildumi Kučinski bija nokaitinājuši. “Vienotības” kolēģiem valdībā viņš deva mājienu – vai nu reforma vai nu valdība bez jums.
Tomēr Rimšēvičs mudināja valdību pieņemt tikai ekonomiku stimulējošo reformas sadaļu un, kamēr nav saņemta Eiropas Komisijas piekrišana budžeta deficīta palielināšanai, nemēģināt mazināt nodokļus darba ņēmējiem un pensionāriem, kā arī nepalielināt akcīzes nodokli degvielai.

“Mēs ļoti daudz strukturālās nodokļu pārmaiņas vienlaikus veicam. Es ierosinātu tāpēc maija mēnesi izmantot ļoti produktīvam darbam. Turpināt visas šīs lietas noskaidrot. Šodien pieņemt tikai tās pamatnostādnes, kas mums ir pilnīgi skaidras un kuras mēs varētu saukt par nodokļu reformu. Kas ir UĪNs, ĪĪNs, neapliekamā peļņa, kas ir reinvestēta atpakaļ uzņēmumā,” norāda Latvijas Bankas prezidents.

To pašu tikai citiem vārdiem pieprasīja “Vienotības” ministri. Kučinskis bija spiests piekāpties, sevišķi tādēļ, ka uz kompromisiem viņu mudināja arī paša partijas biedri.

Starpbrīdis valdības nodokļu reformas sēdē. Uz spontānām sanāksmēm pulcējas katras partijas ministri. Valdības koridorā slepena starppartiju sanāksme. Imants Parādnieks, Jānis Dūklavs un Arvils Ašeradens. Rezultātā valdība nolēma reformu atlikt un noskaidrot, ko par to domā Eiropas Komisija. Taču neatrisināts vēl paliek jautājums par veselības finansēšanas avotu. Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka, iespējams, jāmeklē papildu finanšu avoti, piemēram, iedzīvotāju maksājumi, apdrošinot savu veselību.

“Es pamanu to, ka faktiski nodokļu reformas un nodokļu pamatnostādņu apspriešana netieši tomēr norāda uz to, ka pie šī jautājuma noteikti nāksies atgriezties,” paredz Rimšēvičs.

“Jebkurā gadījumā šodienas NTSP lēmums liek meklēt arī izeju. (NP: Tad par papildu maksājumiem no iedzīvotājiem varētu būt runa?) “Vienotībai” šis jautājums arī ir ļoti, ļoti svarīgs, tādēļ veselība nešauboties no viņu puses tika pieteikta. Nu tad kopīgi arī skatīsimies, kā to risināt. Es neesmu dzirdējis arī konkrētus piedāvājumus, es, vienkārši apzinoties, ka bez koalīcijas nu būs grūti, faktiski neiespējami pieņemt, meklēju arī šobrīd iespējas sēsties pie galda un vienoties,” uzsvēra Kuinskis

Dana Reizniece-Ozola norādīja, tas būs diskusiju jautājums ar kolēģiem, “jo Finanšu ministrija no savas puses ir piedāvājusi veselības finansēšanas modeli ilgtermiņā, sasaistot to ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, nu, ja šis nav atbalstāms plāns, tad es arī sagaidu, ka kolēģi partneri piedāvās arī risinājumus no savas puses.”

Edvards Smiltēns gan uzskata, ka veselības finansējuma jautājumā risinājumam būtu jānāk no Finanšu ministrijas.Iespējams, ir jāatbalsta veselības apdrošināšana.

Foto: Saeimas kanceleja