Latvijas autoceļu uzturētājs būtiski samazinājis savas izmaksas
Ieviešot Valsts kontroles (VK) ieteikumus ir panākts nozīmīgs finansiāls efekts – Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) savas izmaksas ir samazinājis par 5 milj. EUR, kā arī guvis papildu ieņēmumus – aptuveni 350 tūkst. EUR. Tomēr revidenti uzskata, ka kapitālsabiedrības izmaksu optimizēšanas iespējas nebūt nav izsmeltas. Tā secinājusi VK, pārbaudot, kā ieviesti 2011.gadā veiktās revīzijas „Valsts kapitālsabiedrību darbības valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā likumības un izmaksu efektivitātes izvērtējums” ieteikumi.
No 25 savulaik sniegtiem ieteikumiem pārbaudīta 19 joprojām aktuālo ieteikumu ieviešana, jo daļa ieteikumu ir zaudējuši aktualitāti. Par ieviestiem atbilstīgi ieteikumu mērķiem var atzīt 13 ieteikumus.
Viens no ilgstoši panāktiem risinājumiem ir tas, ka Satiksmes ministrija ir noformulējusi valsts politiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, nosakot, ka tā ir stratēģiski svarīga nozare. LAU darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, kurai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana tiek deleģēta ar konkrētiem uzdevumiem.
Optimizējot kapitālsabiedrības struktūru un ieviešot Valsts kontroles ieteikumus darbības efektivitātes paaugstināšanai, LAU būtiskāko izmaksu ekonomiju ir panācis gan pabeidzot kapitālsabiedrības restrukturizāciju – tādējādi ir nodrošināta izmaksu samazināšana par aptuveni 2,2 milj. EUR gadā, gan pārskatot un nosakot faktiskajai situācijai atbilstošus pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, tādējādi panākot izmaksu samazinājumu par aptuveni 1,5 milj. EUR gadā.
Ne tik veiksmīgi ir īstenotas izmaiņas attiecībā uz pakalpojumu izmaksām. Ieviešot iepriekšējās revīzijas ieteikumus, LAU pārrēķināja pakalpojumu cenas, taču uzlabojumi nav veiksmīgi ieviesti. Rezultātā, šā gada pirmajos 6 mēnešos nepamatoti paaugstinātās cenas uzņēmuma kasē ienesa nepamatotu peļņu aptuveni – 1,9 milj. EUR. Reaģējot uz revidentu norādījumiem, ka jaunais cenu aprēķins nav pareizs un sadārdzinājums ir par lielu, jau revīzijas laikā cenas tika pārskatītas un no 2014.gada 1.decembra – samazinātas.
Līdz galam nav izdevies ieviest ieteikumu arī par uzņēmuma atalgojuma politiku. LAU nav nodrošinājis, ka darba samaksas mainīgā daļa tiek piešķirta un tās apjoms noteikts pamatojoties uz skaidriem un visiem saprotamiem kritērijiem. Tādējādi realitātē šā koeficienta piemērošana ir subjektīvs process – instruments valdes rokās
Par ieviestu nevar uzskatīt arī ieteikumu par tehnikas un personāla optimālo slodzi. Līdz ar to nav nodrošināta izmaksu efektīva darba organizācija. Situācijā, kad ir deleģēti precīzi uzdevumi un zināmi konkrēti termiņi, kapitālsabiedrība tomēr nespēj atbilstīgi ieplānot šiem darbiem nepieciešamo tehniku un personālu. Tas, savukārt veicina nepārdomātus tehnikas iegādes pieprasījumus un attiecīgi, iespējams, nelietderīgus izdevumus. Revidenti norāda, ka uzņēmuma vadībai nav redzējuma par kapitālsabiedrības attīstību ilgtermiņā, ieguldījumi vai investīcijas tiek plānotas haotiski, bez stratēģiskā skatījuma.
Vēl par tēmu:
Sāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk
