• Tweet

Lai nodrošinātu iespēju pilnībā izmantot Latvijai piešķirto Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, 8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par valsts budžeta virssaistību iespējām ES fondu aktivitātēs, īstenojot papildu projektus šobrīd Latvijai prioritārās jomās.

Lai Latvija Eiropas Komisijai (EK) varētu pieprasīt ES fondu atmaksas par visu Latvijai atvēlēto ES fondu piešķīrumu 2007.-2013.gada periodā 3,18 miljardu latu apmērā, lēmums par virssaistību uzņemšanos ir jāpieņem savlaicīgi, jo vidēji ES fondu projektu īstenošana ilgst divus gadus. Tā tiktu novērsts risks, ka, tuvojoties esošā ES fondu perioda beigām, neatliek pietiekami daudz laika, lai īstenotu jaunus ES fondu projektus atbrīvotā ES finansējuma apmērā, kas radies dēļ nepabeigtiem, neatbilstoši īstenotiem un lauztiem projektu līgumiem.

Galvenie kritēriji virssaistību noteikšanai ir Latgales reģiona rīcības plānā 2012.-2013.gadam noteikto pasākumu ieviešana, EK iniciatīva par jauniešu nodarbinātības veicināšanu, kā arī MK pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma nodrošināšu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, norāda Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums, apkopojot un izanalizējot nozaru ministriju priekšlikumus atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, paredz kopējo virssaistību apmēru 2007.-2013.gada periodā 256,2 miljonu latu apmērā.

FM priekšlikumā lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm.

Minēto virssaistību apjomu atbildīgās nozaru ministrijas ir gatavas uzņemties līdz 2013.gada beigām, lielāko daļu līgumu slēdzot šā gada beigās un 2013.gada vidū. Savukārt indikatīvi lielākais maksājumu apjoms ES fondu finansējuma saņēmējiem paredzēts 2013.gadā (~99,1 miljons latu) un 2014.gadā (107,9 miljoni latu), atzīmē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece.

2004-2006.gada plānošanas periodā Latvija jau ir izmantojusi iespēju uzņemties virssaistības ar mērķi saņemt no EK 100% pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Tā piemēram, 2006. gadā MK apstiprināja rīkojumus par virssaistību uzņemšanos Eiropas Lauku fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Zivsaimniecības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, ne vairāk kā par 12% pārsniedzot katra fonda ietvaros īstenoto pasākumu kopējo finansējuma apjomu, savukārt Eiropas Sociālā fonda ietvaros – ne vairāk par 7%. Rezultātā perioda beigās Latvija EK bija deklarējusi izdevumus par 105,0% no kopējā ES fondu piešķīruma.

Gan iepriekšējā plānošanas periodā, gan esošajā plānošanas periodā virssaistības izmanto arī lielākā daļa citu ES dalībvalstu. Abos plānošanas periodos aptuvenais virssaistību apmērs dalībvalstīm ir no 5% līdz 20% no kopējā ES fondu piešķīruma.

Pieņemot, ka uzņemtās virssaistības esošajā ES fondu periodā lauztos līgumus nosedz pilnā apmērā, tiek prognozēts, ka virssaistības neietekmēs plānotos valsts budžeta izdevumus, kā arī valsts budžeta bilanci 2013.-2015.gadā. Finanšu ministrija arī izvērtējusi riskus un, pieņemot, ka uzņemtās virssaistības nosedz lauztos līgumus 50% apmērā un pilnībā tiek apgūti 2013.-2015.gadā budžeta bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, prognozē, ka virssaistības varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012. gadā par ~6,8 miljoniem latu, 2013. gadā par ~48 miljoniem latu, 2014. gadā par ~51,6 miljoniem latu, bet 2015. gadā par ~21,8 miljoniem latu.

Lai mazinātu riskus radīt papildu budžeta deficītu 2012.-2015.gadam un virssaistības tiktu uzņemtas iepriekš paredzētajiem mērķiem, MK uzdeva katrai ministrijai noteikt maksimāli iespējamo virssaistību apjomu, kā arī vairākām aktivitātēm noteikt nosacījumus par virssaistību uzņemšanos. Finanšu ministrija arī apņēmusies reizi ceturksnī izvērtēt uzņemto virssaistību apmēru un potenciālo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, nepieciešamības gadījumā informējot MK un sniedzot priekšlikumus par risku mazināšanu, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece.

Lai nodrošinātu to, ka papildu saistības rodas tikai projektiem augstā gatavības pakāpē, MK uzdeva iestādēm nodrošināt, ka virssaistības tiek uzņemas tikai tad, ja ES fonda projekta ietvaros atbalstāmās darbības tiek uzsāktas vai turpinātas ne vēlāk kā pirmajā ceturksnī un izdevumi projekta ietvaros tiek veikti pirmajā pusgadā pēc līguma noslēgšanas vai tā grozījumu veikšanas.

MK arī lēma atkārtoti tuvākajā laikā skatīt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas piedāvājumu uzņemties virssaistības pilsētvides aktivitātē ~18 miljonu latu apmērā (papildus 256,2 miljoniem latu).

Avots: nra.lv