Latvijā tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%.
OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu. Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.
Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos “buferus” jeb rezerves.
“OECD Globālās ekonomikas pārskats ļauj mums objektīvi novērtēt situāciju pasaulē un redzēt Latvijas vietu globālās ekonomikas kartē. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Lai celtu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāturpina darbs pie eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības,” uzsver Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.
Kā zināms, šodien, 30. maijā, OECD prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4%.
Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad IKP izaugsme plānota 3,7% un 2019. gadā – 3,2%, taču Lietuvā – 3,3% 2018. gadā un 2,9% – 2019. gadā.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi, ka pieaudzis investīciju līmenis un globālās tirdzniecības apjomi. Tāpat secināts, ka galvenais izaugsmes iemesls gan nav bijis produktivitātes tempu pieaugums vai strukturālās pārmaiņas, bet gan atbalstoša monetārā politika un ekspansīvas fiskālās politikas īstenošana, kā arī strauja darba tirgus izaugsme, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni kopš 80. gadiem, vienlaikus saglabājoties piezemētam darba algu pieauguma tempam.
Vienlaikus OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem tuvāko gadu laikā – straujais naftas cenu pieaugums, augošā spriedze ārējā tirdzniecībā saistībā ar ierobežojumu piemērošanu un svārstības finanšu tirgos, jo papildu izaicinājumu valstīm, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar augstu parāda līmeni radīs augošās procentu likmes.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2018 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.
Kā zināms, arī 2017. gada 2017. gada 28. novembrī, prezentējot globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”, OECD jau prognozēja Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Baltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālāk