• Tweet

Latvijā spēkā stājas liegums ievest valsts teritorijā virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu. Kā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Latvija ir pirmā valsts, kur šāds likums ir pieņemts.

“Jāsaka, ka Latvija ir pirmā valsts, kur šāds likums ir pieņemts, un atbilstoši no šodienas stājas spēkā MK noteikumi un no šodienas arī neviens nevar ievest. Ja kāds mēģinās kādu no šiem produktiem vest pāri robežai un saņēmējvalsts ir Latvija, tad tas pāri robežai vienkārši netiks,” norādīja Krauze.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šis jau ir pacelts augstākā līmenī. “Ja mēs sākām lauksaimniecības ministru līmenī, tad šobrīd par to runā jau premjeri un valstu vadītāji. Pozitīvā ziņa ir Polijas premjers, kurš paziņoja, ka viņi atbalsta šādu aizliegumu. Dažas dienas vēlāk arī Lietuvas prezidents nāca klajā ar paziņojumu. Es domāju, ka ledus ir sakustējies,” izteicās ministrs.

Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz visiem dārzeņiemvisiem augļiem, ogām un riekstiem, visiem graudaugiem, lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību.

Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.

ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā.