• Tweet

Turpinot kampaņu pirms 4. martā gaidāmajām vēlēšanām un aizrādot Latvijai par tās «nepilsoņu problēmu», uz prezidenta amatu kandidējošais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir iejaucies Latvijas iekšējās lietās, uzskata eksperti.

Krievijas laikraksta Moskovskije novosti publikācijā V. Putins norāda, ka viens no faktoriem, kas nosaka cieņu pret valsti, ir tas, kā tā spēj aizsargāt savu pilsoņu un tautiešu tiesības ārzemēs. Tādēļ esot svarīgi nekad neaizmirst miljoniem ārzemēs dzīvojošo tautiešu intereses.

«Mēs pēc iespējas izlēmīgi centīsimies panākt, lai Latvijas un Igaunijas varas iestādes izpildītu autoritatīvo starptautisko organizāciju daudzās rekomendācijas attiecībā uz nacionālo minoritāšu vispāratzīto tiesību ievērošanu. Ar kaunpilnā nepilsoņu statusa pastāvēšanu samierināties nedrīkst,» teikts rakstā.

Ar šādiem paziņojumiem V. Putins nonācis pretrunās ar pašreizējo Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, kas, Latvijas Valsts prezidenta amatā vēl esošajam Valdim Zatleram viesojoties Krievijā, teica, ka šis jautājums ir Latvijas iekšējā lieta un tai pašai ar to jātiek galā, norāda politologs Kārlis Daukšts.

Neraugoties uz to, uzmanības vērts ir fakts, ka V. Putins pārmetumos Latvijai šoreiz lietojis līdz šim neizmantotu konstrukciju un, pārmetot Latvijai nepilsoņu «problēmu», piesaucis Eiropas noteikumus par mazākumtautību aizstāvību. «Tā ir jauna konstrukcija no Krievijas tik augsta ranga politiķa un tomēr uzskatāma par politiska spiediena izdarīšanu,» norāda eksperts.

Tomēr politologs arī atgādināja, ka V. Putins, kaut arī ieņem premjerministra amatu, ir tikai kandidāts prezidenta vēlēšanās. Šis paziņojums jāuztver kā pieteikums jaunai politikai pret Latviju, un pret to jāizturas ar diezgan lielu uzmanību. «Politiķiem nebūtu jāizdara kaut kādi paziņojumi, ir jānogaida līdz vēlēšanām. Tas, ka viņš ir kandidāts un viņam jāuzstājas ar tādiem paziņojumiem, lai piesaistītu vēlētāju, ir skaidrs, bet tam nav jāizsauc vārdiska cīņa, kas varētu dot viņam papildu argumentus pret Latviju,» teica K. Daukšts.

Arī Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds atzīst, ka V. Putina raksts ir uztverams kā iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, taču viņš uzskata, ka tā ir pretreakcija Rietumu un it īpaši ASV mēģinājumiem iejaukties Krievijas un tās kaimiņvalstu iekšējās lietās.

«Pats Putins sāk savu publikāciju ar to, ka iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās nav pieļaujama. Šajā kontekstā Latvija un Igaunija tiek izmantota, lai norādītu ASV un visiem Rietumiem, kas pārmetuši kaut ko Krievijai, ka arī viņiem ir savas iekšējās problēmas. Norādot uz citu iekšējām lietām, tiek apšaubīts, ka kādam ir tiesības norādīt uz Krievijas problēmām,» A. Sprūds.

Tomēr pārāk lielu nozīmi šim paziņojumam institūta vadītājs nepiešķir, jo uzskata, ka V. Putins vairāk cenšas tikt galā ar savām problēmām – tapt pārliecinoši ievēlēts prezidenta amatā jau pirmajā vēlēšanu kārtā –, nevis risināt kaimiņu iekšējās problēmas.

«Vladimiram Putinam ir jāpaaugstina tā latiņa, jo viņa tuvākie konkurenti nav uz Rietumiem orientēti cilvēki – gluži pretēji. Aktualizējot un jaunā līmenī paceļot, piemēram, šo jautājumu, viņš cer atņemt balsis tieši tiem kandidātiem, kuri ir kritiski pret Rietumiem,» uzskata ārpolitikas eksperts.

A. Sprūds arī norāda, ka Latvija V. Putina publikācijās pieminēta tikai pašās beigās un mums veltīto uzmanību nevajadzētu pārspīlēt, jo V. Putina retorikā nekā jauna pēc būtības neesot. «Es neredzu atkāpes no normas,» saka eksperts, kurš ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecībās nekādi uzlabojumi nav sagaidāmi. «Mēs esam Krievijai nedraudzīgo valstu pirmajā piecniekā, tāpēc darīsim visu, lai Krievijai nebūtu iespējas jaukties mūsu iekšējās lietās, nevis pārmetīsim, ka tā to dara,» teica A. Sprūds.

To, ka V. Putins ar savu publikāciju ir iejaucies Latvijas iekšējās lietās, atzīst arī Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, taču, viņaprāt, tam nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību.

«Domāju, ka viņš [V. Putins] to zināja, ka iejaucas. Bet, ziniet, mūsu iekšējās lietās iejaucas gandrīz katra Eiropas Savienības dalībvalsts, citi tuvāki un tālāki draugi. Tā mums ir pierasta lieta, ka kāds mūs mēģina pamācīt. Domāju, ka Latvijas sabiedrībai jau ir izstrādājusies imunitāte pret to,» teica politiķis, kas uzskata, ka padoms no malas nav peļams, ja paši nespējam tikt galā ar kādu problēmu.

Mierīgi pret V. Putina retoriku attiecas arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, jo līdzīgi pārmetumi Latvijai vērsti jau gadiem ilgi, bet Latvija skaidri un gaiši definējusi, ka nepilsoņi var naturalizēties, ja vēlas. «Likumi ir pietiekami skaidri definēti, ja kādam liekas – to vajadzētu darīt savādāk, mēs piekrist nevaram,» teica ministrs, piebilzdams, ka mums nepieciešams vairāk pašcieņas un nevajag meklēt kaut kādus komentārus ik reizi, kad kāds kaut ko pasaka par Latviju.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis