Latvijā plāno atgriezties tikai piektā daļa aizbraucēju
Tikai piektā daļa ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir izlēmuši, ka kādreiz atgriezīsies un aptuveni tikpat daudz (19%) pauduši viedokli, ka nevēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Tā liecina VisiDati.lv veiktā aptauja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū. Mazāk nekā puse aptaujāto (42%) vēlētos, bet nav pārliecināti vai kādreiz tiešām pārcelsies atpakaļ.
Svarīgākais iemesls kādēļ atgriezties, ir Latvijā palikušie ģimenes locekļi un draugi. Vairumam aptaujāto (82%) Latvijā dzīvo kāds no ģimenes locekļiem. Svarīgs faktors ir arī ārvalstīs nodzīvotais laika periods. Lielākā daļa no tiem, kas plāno atgriezties uz dzīvi dzimtenē, ārvalstīs mitinās salīdzinoši īsāku laiku – līdz 2 gadiem.
Svarīgākie iemesli kādēļ neatgriezties uz dzīvi Latvijā ir labāka ekonomiskā labklājība mītnes valstī, iespēja vairāk nopelnīt un aptuveni puse no respondentiem jau ir nodibinājuši ģimeni un iedzīvojušies ārvalstīs. Lielākai daļai ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem izdodas veidot uzkrājumus, 46% aptaujāto ir kredīts (60% no tiem maksā Latvijā izsniegtu kredītu). Papildus ekonomiskajai situācijai būtisks iemesls neatgriezties ir valdības darbība. Ievērojami liels aptaujāto skaits (72%) uzskata, ka korumpētība Latvijā ir augstāka nekā viņu pašreizējā mītnes valstī.
Bieži izskanējušais viedoklis par to, ka aizbraucēji pārsvarā strādā lauku un fiziskos darbus, nav pilnībā precīzs. Kā liecina veiktā aptauja, apmēram 40% ārvalstīs dzīvojošie latvieši strādā fizisku darbu, bet pārējo vidū ir daudzi kvalificēti darbinieki: 7% aptaujāto ir vadītāji kādā uzņēmumā ar vismaz vienu padoto un katrs piektais strādā algotu, intelektuālo darbu.
Kā liecina aptaujas dati, gandrīz puse aptaujāto no Latvijas izbraukuši pēdējo 3 gadu laikā. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā – vairāk nekā puse lasa Latvijas ziņas katru dienu. Lielākā daļa (80%) apciemo Latviju vismaz reizi gadā. Aptuveni trešdaļa atzīst, ka no apkārtējiem dažreiz jūt nosodījumu par to, ka pametuši Latviju. Visvairāk nosodījumu jutuši no Latvijā dzīvojošiem.
Aptauju veica pētījumu kompānija SolidData portālā visidati.lv no 12. līdz 16. septembrim. Aptaujā piedalījās 843 ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Visvairāk aptaujāto dzīvo Apvienotajā Karalistē (39%), Īrijā (14%), ASV (14%), Skandināvijas valstīs (16%).
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk